“Ja man ir jāraksturo koris JUVENTUS trīs vārdos – jaunība, kvalitāte un spēks. Šis koris ir senākais Latvijas studentu koris un tā jau vien pati par sevi ir bagātība. Bet pilnīgi noteikti mēs neesam tikai un vienīgi vēsturē, mēs esam tagadnē un vēl būtiskāk – mēs esam nākotnē.”
Valdis Tomsons, JUVENTUS mākslinieciskais vadītājs
Latvijas Universitātes jauktais koris JUVENTUS ir senākais Latvijas augstskolu koris. Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi bijis viens no spēcīgākajiem un atpazīstamākajiem Latvijas amatieru koriem. Laika gaitā to vadījuši tādi ievērojami diriģenti kā Haralds Mednis, Daumants Gailis un Juris Kļaviņš. Kopš 2014. gada JUVENTUS mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Tomsons.
VALDIS TOMSONS
Valdis Tomsons kopš 2014. gada ir JUVENTUS mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Vienlaikus kopš 2010. gada viņš ir Valsts akadēmiskā kora “Latvija” kormeistars un dziedātājs, kopš 2022. gada arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktā kora mākslinieciskais vadītājs.
Valda Tomsona virsvadībā JUVENTUS ir piedalījies un guvis godalgas vairākos vietēja un starptautiska līmeņa konkursos, kā arī ik gadu īstenojis daudzveidīgas koncertprogrammas. Viņa lielā aizraušanās ir a cappella kora skanējums, un, izmantojot savu bagāto pieredzi, viņš palīdz amatieru dziedātājiem ienākt transcendentālajā mūzikas pasaulē.
JUVENTUS SASNIEGUMI
2025. gadā – Grand Prix Tamperes vokālās mūzikas festivālā Tamperē, Somijā
2024. gadā – 3. vieta 7. Starptautiskajā Baltijas jūru konkursā (EGP) Jūrmalā, Latvijā
2024. gadā – finālists Eiroradio koru konkursā “Let the Peoples Sing” Rīgā, Latvijā
2023. gadā – 1. vieta jaukto koru grupā XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku koru konkursa finālā “Koru kari” Rīgā, Latvijā
2023. gadā – 5. vieta 17. Starptautiskajā koru konkursā “Gallus Maribor” (EGP) Mariborā, Slovēnijā
2019. gadā – dalība Starptautiskajā koru simpozijā un festivālā Čedžudo salā, Dienvidkorejā
2018. gadā – Grand Prix un 1. vieta jaukto koru grupā konkursā “Mundus Cantat 2018” Sopotā, Polijā
2017. gadā – Grand Prix un 1. vieta jaukto koru grupā 53. Starptautiskajā koru festivālā Montrē, Šveicē
JUVENTUS pamatvērības ir tradīciju uzturēšana un nemitīga virzība uz priekšu, kas spilgti izpaužas kora koncertprogrammu daudzveidībā. Koris ir iestudējis gan a cappella koncertprogrammas, iekļaujot latviešu, ukraiņu, latīņu, vācu un citu tautu mūziku, gan koncertprogrammas, kurās piedalās instrumentālisti un pat DJ.
Kora tradīcija ir ik gadu veidot koncertprogrammas, kurās izpilda mesas žanra darbus. Pēdējo gadu laikā JUVENTUS ir atskaņojis J. G. Reinbergera Mesu Mi bemol mažorā dubultkorim, K. Zemīša “Mesu” jauktajam korim un ģitārai, U. Prauliņa “Missa Rigensis”, R. Dubras “Te Deum”, Ū. Jeilo “Sunrise Mass” un F. Martēna Mesu dubultkorim.
Vairāk nekā simts gadu pastāvēšanas laikā JUVENTUS ir piedalījies visos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Turklāt koris ir popularizējis Dziesmu un deju svētku kustību arī ārpus Latvijas robežām. 2019. gadā JUVENTUS kā īpašais viesis piedalījās starptautiskajā koru simpozijā un festivālā Čedžudo (Jeju) salā Dienvidkorejā, uz kuru kori ekskluzīvā kārtā ielūdza maestro Džedžuns Lī (Jea Joon Lee).
Savas aktīvās koncertdarbības ietvaros JUVENTUS sadarbojies gan ar akadēmiskās, gan populārās mūzikas profesionāļiem, tajā skaitā grupu “Dagamba”, DJ Rudd, Donu, Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga” un daudziem citiem. Koris ir uzstājies uz lielākajām skatuvēm gan akadēmiskās mūzikas koncertos, gan lielākajos Latvijas populārās mūzikas festivālos, kā arī priecējis Latvijas ārvalstu viesus ar latviešu kordziedāšanas tradīciju. Plašāk par JUVENTUS muzikālajām sadarbībām uzzini šeit.
2020. gadā JUVENTUS atzīmēja 100 gadu jubileju kopš tā dibināšanas. Lai arī pandēmija radīja negaidītus izaicinājumus, koris neatlaidīgi veidoja savu skaistāko atjaunotni – “Jauns sākums”, lai atkal kora un Latvijas vēsturē vajadzīgā brīdī spertu drošu soli uz priekšu, elpotu un vērstu skatu uz jauniem pavasariem. Simtgades svinību ietvaros 13 izcili latviešu komponisti radīja jaundarbus, veltot tos JUVENTUS simtgadei. Tādejādi JUVENTUS repertuārs un latviešu kormūzikas muzikālā bibliotēka tika papildināta ar 12 miniatūrām un vienu lielās formas darbu.
Plašāk par JUVENTUS simtgades projektu uzzini šeit.
JUVENTUS TAUTAS TĒRPI
JUVENTUS lepojas ar leģendārajiem 13. gadsimta latgaļu arheoloģiskajiem tautas tērpiem, kas slaveni ar savu savdabību un eleganci, izceļot juventiņus uz skatuves. JUVENTUS tautas tērpi tika darināti par godu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku simtgadei 1973. gadā, un to etnogrāfiskos rakstus ar lielu rūpību izrotājuši paši dziedātāji. Kopš tā laika šie tērpi ir ieguvuši nenovērtējamu simbolisku vērtību, un tie tiek nodoti juventiņiem no paaudzes paaudzē.
LATVIJAS UNIVERSITĀTE
Latvijas Universitāte ir dibināta 1919. gadā, un tai ir spēcīga reputācija akadēmiskās izcilības un pētniecības jomā. Latvijas Universitātes Kultūras centrā darbojas vairāk nekā 20 dažādi amatieru kolektīvi – kori, deju ansambļi, orķestri un citi. Viens no šiem kolektīviem ir arī jauktais koris JUVENTUS.
Latvijas Universitātes Lielā aula ir nozīmīgs iestādes piemineklis. Jau vairāk nekā simt gadu katru pirmdienas un ceturtdienas vakaru, Lielā aula kļūst par JUVENTUS rezidenci, kur juventiņi pulcējas uz mēģinājumiem, organizē solo koncertus un kopj JUVENTUS tradīcijas.
TRADĪCIJAS
NOMETNE
Īsi pirms jaunās sezonas sākuma juventiņi dodas uz tradicionālo kora nometni ārpus Rīgas. Tās galvenais mērķis ir apgūt jaunās sezonas repertuāru, bet, protams, ar šo nometne neaprobežojas. Trīs dienu garumā juventiņi pavada laiku dziedot, smejoties un baudot kopābūšanu. Neatņemama nometnes sastāvdaļa ir kopīgas rīta rosmes un iepriekšējās sezonas spilgtāko mirkļu apskats.
ŠAŠLIKU BALLE
Rudens iezīmējas ar vēl vienu nozīmīgu notikumu – tradicionālo Šašliku balli. Šī ir ļoti sena un visnotaļ cieņā turēta tradīcija, kas iedibināta 1963. gadā, kad toreizējais kora diriģents Daumants Gailis pēc viesošanās Armēnijā apguva šašlika gatavošanas mākslu. Pirmā šo iemaņu pārbaudīšana kopā ar kori notika tā paša gada oktobrī Siguldā. Šašliku ballē ierasts ne tikai gatavot un baudīt īpašo JUVENTUS receptes šašliku, bet arī mēroties spēkiem zābaka mešanā un virves vilkšanā.
JAUNO BIEDRU UZŅEMŠANA JEB “DZEMDĪBAS”
Katru gadu ap 18. oktobri norisinās jauno kora biedru uzņemšana, kas tiek dēvēta par “Dzemdībām”. Šī ir viena no svarīgākajām un senākajām kora tradīcijām, kas notiek stingri slēgtā lokā – piedalās tikai kora biedri. Fukši, kuri nodziedājuši korī veselu gadu, tiek svinīgi uzņemti pilntiesīgu biedru kārtā. “Dzemdības” ir noslēpumains un aizkustinošs mirklis jebkuram juventiņam, un tās saista kora dziedātājus cauri paaudzēm.
ZIEMASSVĒTKI
Katru gadu ap Ziemassvētku laiku juventiņi sanāk kopā ar savu “otro ģimeni” un kopīgi atzīmē JUVENTUS Ziemassvētkus. Ar “mīļanketiņu” palīdzību juventiņi viens otram saka labus vārdus, bauda kopābūšanu svētku noskaņās un dalās atmiņās par aizgājušo gadu un cerībās par nākamo.
KARNEVĀLS
Pavasaris tiek sagaidīts ar Karnevālu, kurā galvenās vadlīnijas ir valdzinājums un izdomas brīvība. Katru gadu tiek definēta Karnevāla tēma, kas dod iespēju juventiņiem iejusties visdažādākajos tēlos.
KĀZAS
Viena no senākajām un iecienītākajām JUVENTUS tradīcijām ir kora kāzas, kas notiek ārzemju braucienu laikā. Tās tiek organizētas neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā koris atrodas. Kāzu norise notiek, kā jau pieņemts – oficiālā daļa ar salaulāšanu, gredzeniem un jaunā pāra aktivitātēm, viesi sveic jauno pāri un tad – lielās svinības līdz rīta gaismai.
Kora dibināšana, darbība neatkarīgajā Latvijā un kara gados
Latvijas Universitātes jauktais koris JUVENTUS tika dibināts 1920. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija Latvijas Augstskolas studentu koris. Bijusi iecere saukt kolektīvu nodēvēt par Augstskolas akadēmisko studentu kori, bet pret to iebilduši Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki. Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents Artūrs Bobkovics.
Pirmā dziedātāju balsu pārbaude notika 1920. gada 18. oktobrī Rīgas 2. pilsētas vidusskolā. Pirmais dziesmu vakars tika sarīkots 1921. gada 30. aprīlī, bet plašāka koncertdarbība izvērsās 1924. gadā, kad koris saņēma Kultūras fonda pabalstu ārzemju ceļojumam. Latvijas Augstskolas studentu koris bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs, koncertējot Lietuvā un Igaunijā.
1925. gadā koristu vidū notika šķelšanās, kuras rezultātā tika nodibināta Latvijas Universitātes biedrība – koris “Dziesmuvara”. 1930. gados sekoja jauni ārzemju koncertbraucieni uz Lietuvu un Somiju.
Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī 2. pasaules kara laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk. 1944. gadā kora vīriešu balsu skaits bija tiktāl samazinājies, ka Artūrs Bobkovics bija spiests iestudēt sieviešu koru repertuāru.
Padomju laiks
Pēc kara beigām koris atsāka aktīvāku koncertdarbību, tomēr Bobkovics nevēlējās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un palika uzticīgs latviskās kultūras vērtībām. 1950. gadā diriģents devās pensijā, un viņa vietā stājās LPSR Valsts operas un baleta teātra kormeistars Haralds Mednis.
Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz Lietuvas, Igaunijas un Krievijas PSR. 1957. gada sākumā Haralds Mednis izpelnījās asu Komunistiskās partijas nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, turklāt kādā koncertbraucienā uz Lubānu koris apmeklēja baznīcu un nodziedāja “Svētceļnieku kori” no Riharda Vāgnera operas “Tanheizers”. Rezultātā diriģents tika atstādināts no amata. Viņa vietā stājās LPSR Valsts Akadēmiskā kora diriģents Daumants Gailis.
Daumanta Gaiļa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu JUVENTUS. Tajā pašā gadā koris arī pirmo reizi okupācijas laikā devās koncertbraucienā ārpus PSRS – uz Rostoku Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Četras reizes – 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā – JUVENTUS izcīnīja pirmo vietu Dziesmu svētku “koru karos”. 1988. gadā koris aktīvi iesaistījās Dziesmotās revolūcijas notikumos, studentu dziesmu svētkos “Gaudeamus” Viļņā paceļot Latvijas karogu. Šajā pašā gadā māksliniecisko vadītāju Daumantu Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents Juris Kļaviņš.
JUVENTUS kopš neatkarības atjaunošanas
20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta sākumā JUVENTUS aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tajā skaitā uz Japānu, Kanāriju salām un ASV, kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. Šajā laikā sacerēta arī kora neoficiālā himna “Es kādreiz dziedāju JUVENTUS” ar Imanta Ziedoņa vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku.
2009. gadā Jura Kļaviņa vietā stājās Jānis Petrovskis, kura vadībā koris 2011. gadā izcīnīja Grand Prix konkursā “Sudraba zvani” Daugavpilī, 1. vietu pieaugušo jaukto koru kategorijā Ohridas koru festivālā Maķedonijā un Grand Prix un 2. vietu jaukto koru kategorijā 18. starptautiskajā Staša Šimkus koru konkursā Klaipēdā.
Pēc trim gadiem Jāni Petrovski nomainīja Mārcis Imants. Viņa vadībā koris 2013. gadā ieguva 1. vietu starptautiskajā koru konkursā “Juventus” Kauņā un 2. vietu Flandrijas–Māsmehelenas koru konkursā Māsmehelenā, Beļģijā. 2014. gadā koris ierakstīja kaverversiju Māra Šverna un grupas “Baložu pilni pagalmi” dziesmai “Mans zirgs”, kas izdota albumā “Brāļi un māsas”.
