Latvijas Universitātes jauktais koris JUVENTUS ir senākais Latvijas augstskolu koris. Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi ir bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Kolektīvs guvis nozīmīgus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Laika gaitā kori vadījuši tādi ievērojami diriģenti kā Haralds Mednis, Daumants Gailis un Juris Kļaviņš. Kopš 2014. gada tā mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Tomsons. Korī strādā kormeistare Rūta Olekša. Par visiem kora sasniegumiem vairāk lasi šeit.

Ja man ir jāraksturo koris JUVENTUS trīs vārdos - jaunība, kvalitāte un spēks. Šis koris ir senākais Latvijas studentu koris un tā jau vien pati par sevi ir bagātība. Bet pilnīgi noteikti mēs neesam tikai un vienīgi vēsturē, mēs esam tagadnē un vēl būtiskāk - mēs esam nākotnē.
(Valdis Tomsons)

Jauns sākums
2020. gada 18. oktobrī koris JUVENTUS atzīmēja savu 100 gadu jubileju kopš tā dibināšanas. Kopš šī datuma mēs nedzīvojām klusumā, mēs veidojām mūsu skaistāko atjaunotni - “Jauns sākums”. Lai atkal kora un Latvijas vēsturē vajadzīgā brīdī spertu drošu soli uz priekšu, elpotu un vērstu skatu uz jauniem pavasariem. 
2022. gada 21. maijā koris JUVENTUS un 12 Latvijā pazīstami komponisti koncertā "Jauns sākums" deva impulsu mūsu visu jaunajam sākumam. Vairāk par projektu uzzini šeit.

2023. gada XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku koru konkursa finālā “Koru kari” ieguvis pirmo vietu jaukto koru grupā. 2022. gada nogalē JUVENTUS kā vienīgais pārstāvis no Latvijas saņēma ceļazīmi dalībai prestižajā 17. Starptautiskajā koru konkursā “Gallus Maribor” Mariborā (Slovēnijā) 2023. gada aprīlī, kas ir viens no sešiem Eiropas Kordziedāšanas asociācijas “Grand Prix” biedriem. Sīvā cīņā ar augstākās raudzes amatierkolektīviem no visas pasaules JUVENTUS izcīnīja godpilno 5. vietu.

JUVENTUS rezidence ir Latvijas Universitātes Lielā aula. Vēsturiskajā Alma mater zālē notiek kora mēģinājumi, koncerti un tiek koptas JUVENTUS tradīcijas. Atpazīstamajos 13. gs. latgaļu tautastērpos vai koncerttērpos JUVENTUS šeit ir jau vairāk nekā simt gadu.

JUVENTUS kopš neatkarības atjaunošanas
1990. gados un 21. gadsimta sākumā JUVENTUS aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tostarp uz Japānu, Kanāriju salām un ASV, kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. Šajā laikā sacerēta arī kora neoficiālā himna "Es kādreiz dziedāju korī JUVENTUS" ar Imanta Ziedoņa vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku. 2009. gadā Jura Kļaviņa vietā stājās Jānis Petrovskis, kura vadībā koris 2011. gadā izcīnīja Grand Prix konkursā "Sudraba zvani" Daugavpilī, 1. vietu pieaugušo jaukto koru kategorijā Ohridas koru festivālā Maķedonijā un Grand Prix un 2. vietu jaukto koru kategorijā 18. starptautiskajā Staša Šimkus koru konkursā Klaipēda. Pēc trim gadiem Jāni Petrovski nomainīja Mārcis Imants. Viņa vadībā koris 2013. gadā ieguva 1. vietu starptautiskajā koru konkursā JUVENTUS Kauņā un 2. vietu Flandrijas–Māsmehelenas koru konkursā Māsmehelenā, Beļģijā. 2014. gadā koris ierakstīja kaverversiju Māra Šverna un grupas Baložu pilni pagalmi dziesmai "Mans zirgs", kas izdota albumā "Brāļi un māsas". 
Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Tomsons, kura vadībā koris 2015. gadā vēlreiz ieguvis pirmo vietu augstskolu koru konkursā JUVENTUS Kauņā, bet 2017. gadā - 53. Starptautiskajā koru festivālā Montrē (Šveicē) ieguvis "Grand Prix" balvu un 1. vietu jaukto koru kategorijā. 2018. gadā - "Grand Prix" balva un 1. vieta konkursā "Mundus Cantat 2018" Sopotā, Polijā, bet 2019. gadā JUVENTUS kā īpašais viesis ir piedalījies starptautiskajā koru simpozijā un festivālā Čedžudo (Jeju) salā Dienvidkorejā, uz kuru kori ekskluzīvā kārtā ielūdza  maestro Jea Joon Lee. Savas aktīvās koncertdarbības ietvaros JUVENTUS sadarbojies gan ar akadēmiskās, gan populārās mūzikas profesionāļiem - grupu "Dagamba", DJ Rudd, Donu, Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga” daudziem citiem. Koris ir kāpis uz lielākajām skatuvēm gan akadēmiskās mūzikas koncertos, gan lielākajos Latvijas populārās mūzikas festivālos, kā arī iepriecinājis Latvijas ārvalstu viesus ar latviešu kordziedāšanas tradīciju.

Padomju laiks
Pēc kara beigām koris atsāka aktīvāku koncertdarbību, tomēr A. Bobkovics nevēlējās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un palika uzticīgs latviskās kultūras vērtībām. 1950. gadā diriģents devās pensijā, un viņa vietā stājās LPSR Valsts operas un baleta teātra kormeistars Haralds Mednis. Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz Lietuvas, Igaunijas un Krievijas PSR. 1957. gada sākumā Haralds Mednis izpelnījās asu Komunistiskās partijas nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, turklāt kādā koncertbraucienā uz Lubānu koris apmeklēja baznīcu un nodziedāja "Svētceļnieku kori" no Riharda Vāgnera operas "Tanheizers". Rezultātā diriģents tika atstādināts no amata. Viņa vietā stājās LPSR Valsts Akadēmiskā kora diriģents Daumants Gailis.
Daumanta Gaiļa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu JUVENTUS. Tajā pašā gadā koris arī pirmo reizi devās koncertbraucienā ārpus PSRS – uz Rostoku Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Četras reizes – 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā – JUVENTUS izcīnīja pirmo vietu Dziesmu svētku "koru karos". 1988. gadā koris aktīvi iesaistījās Dziesmotās revolūcijas notikumos, studentu dziesmu svētkos "Gaudeamus" Viļņā paceļot Latvijas karogu. Šajā pat gadā māksliniecisko vadītāju Daumantu Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents Juris Kļaviņš.

Kora dibināšana, darbība neatkarīgajā Latvijā un kara gados
Latvijas Universitātes jauktais koris JUVENTUS tika dibināts 1920. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija "Latvijas Augstskolas studentu koris". Bijusi iecere saukt kolektīvu nodēvēt par "Augstskolas akadēmisko studentu kori", bet pret to iebilduši Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki. Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents Artūrs Bobkovics. Pirmā dziedātāju balsu pārbaude notika 1920. gada 18. oktobrī Rīgas 2. pilsētas vidusskolā. Pirmais dziesmu vakars tika sarīkots 1921. gada 30. aprīlī, bet plašāka koncertdarbība izvērsās 1924. gadā, kad koris saņēma Kultūras fonda pabalstu ārzemju ceļojumam.
"Latvijas Augstskolas studentu koris" bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs, koncertējot Lietuvā un Igaunijā. 1925. gadā koristu vidū notika šķelšanās, kuras rezultātā tika nodibināta Latvijas Universitātes biedrība – koris "Dziesmuvara". 1930. gados sekoja jauni ārzemju koncertbraucieni uz Lietuvu un Somiju.
Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī 2. pasaules kara laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk. 1944. gadā kora vīriešu balsu skaits bija tiktāl samazinājies, ka Artūrs Bobkovics bija spiests iestudēt sieviešu koru repertuāru.