Kas Tu esi?
Mani sauc Zane, esmu Juventiņš no “resnā” gala, a.k.a. alts. Papildus dziedāšanai pildu altu balsziņa pienākumus, bet tā kā man ar mūsu apzinīgajiem altiem bija mazliet “par daudz brīvā laika”, kļuvu arī par kora tērpzini. Ārpus kora strādāju uzņēmumā Zalaris HR Services. Galvenokārt manu darba dienu sastāda darbs ar robotiņu, kas šobrīd atvieglo mūsu pašu darbinieku dienu, bet pavisam drīz plānojam to laist gaisā arī mūsu klientiem. Tā nu es rūpējos, lai mūsu robotiņš spētu saprast un komunicēt ar mūsu klientiem angļu un norvēģu valodā, mācu tam jaunas lietas ik dienu, pārbaudu, kā tam sokas ar apguvi. Sajūta gandrīz kā mācīt bērnam runāt, bet tā ar to mākslīgo intelektu ir – to ir jāmāca, jāmāca un vēlreiz jāmāca. 

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Cēlos agri, lai paspētu no rīta sagatavoties dienai, izvest sunīti pastaigā un tad pati pusstundā aizstaigāt līdz darbam. Pēc tam vismaz 3 dienas nedēļā skrēju uz centra pusi, lai apmeklētu “Juventus” vai vokālās grupas mēģinājumu, sagādātu dāvaniņas draugiem vai kolēģiem. Mājās lielākoties atgriezos ne ātrāk kā 21.00. Tādās intensīvākās koncertu sezonās sanāca pačīkstēt par to, ka mēneša griezumā sanāk vien 2–3 vakari, kad mājās dodos pa taisno no darba. Nedēļas nogales parasti bija saplānotas vai nu ar kādiem pasākumiem, koncertiem, vai arī devos ciemos pie vecākiem uz Mazsalacu, devos izbraucienos ar draugiem vai aizbraucu garajā nedēļas nogalē uz ārzemēm. Google kalendārs telefonā bija mans labākais draugs limitētā brīvā laika plānošanai. 

Kas šobrīd ir mainījies?
Strādāju no mājām, līdz ar to varu gulēt ilgāk. Mājās esmu lielāko dienas daļu, cik nu sanāk iziet ārā pastaigāt vai siltākā laikā aizskriet uz Biķernieku mežu. Darba dienu vakari lielākoties brīvi, jo mani lielākie brīvā laika zagļi bija koris un vokālā grupa, bet ne vienu, ne otru apmeklēt nedrīkst, toties līdz ar to katru vakaru ir laiks gatavot vakariņas. Iemācījos iepirkties internetā, lai lieki nelīstu veikalos, kur jau ir gana daudz cilvēku. Pa šo laiku arī mans dzīvoklis ir tapis stipri zaļāks. Ja pirms gada man bija viena maza dracēna podiņā, tad nu jau man ir vismaz 15 istabas augi. Visiem nosaukumus nezinu. Vasarā man bija arī balkona mazdārziņš ar ķirštomātiem, zirnīšiem, mazajām zemenītēm un garšaugiem. Mēģināju izaudzēt arī parastos tomātus, tomēr tas man līdz galam neizdevās – tomātiem piekļuva kaut kādi kaitēkļi. Nākamvasar varētu pamēģināt uz balkona izaudzēt meloni vai arbūzu.

Kā Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Pietrūkst ļoti daudz lietu, bet visvairāk izjūtu to, ka nav brīvības kustēties apkārt pa pasauli. Mana māsa dzīvo ārpus Latvijas, ļoti ilgojos pēc tikšanās ar viņu un viņas ģimeni klātienē.

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Man ir laiks nodarboties ar radošām lietām. Pa šo laiku es paspēju ne tikai rūpēties par visādiem zaļumiem mājās, bet iekārtoju sev arī atpūtas un rokdarbu stūrīti, kur ik pa laikam nododos kādas grāmatas lasīšanai vai izmēģinu kādu jaunu rokdarbu metodi. Savu labāko draudzeni līmpistoli esmu iemainījusi pret stikla pērlītēm un stiepli, un darbojos ar tām, lai atrastu labāko veidu, kā pagatavot to, ko esmu uzbūrusi savā galvā. Un, protams, turpat blakus ir arī virtuve, kur varu izmēģināt visas gadiem krātās receptes pēc kārtas. To man ir gana daudz, jo mana mīļākā veikalos atrodamā literatūra ir kulinārijas žurnāli.

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Galvenokārt izmēģinu jaunas receptes virtuvē, paskatos kādu seriālu Netflix, mīļoju un spēlējos ar sunīti. Pāris reizes nedēļā sanāk pavingrot TV priekšā, un laiku pa laikam sazinos ar ģimeni un draugiem, lai parunātu, kā kuram iet.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Nu vispār tam laikam nebija ne vainas, cilvēki varēja mazliet apstāties, bet tas testa kociņš degunā… uhh, tā gan bija viena nepatīkama padarīšana.

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Es domāju, ka mēģinājums nesāksies laikus, jo visi būs noilgojušies cits pēc cita un steigs samīļot visus savus kora draugus pēc kārtas. Domāju, ka daudziem arī vienošanās kopīgā dziesmā būs liels emocionāls pārdzīvojums, jo šobrīd tas mums ir liegts un katrs var dziedāt tikai un vienīgi savā nodabā. Atceros, kā Korejā dziedājām “Pūt vējiņi” un pusei kora acīs sariesās asaras, kāds nu kuram iemesls toreiz bija, bet dziesma izvērtās ļoti emocionāla. Man šķiet, ka pirmajā mēģinājumā varētu būt ļoti līdzīgi, jo atkal būsim savā ierastajā vietā, Lielajā aulā, kur jau vairāk kā gadsimtu Juventiņi ir dziedājuši katru pirmdienu un ceturtdienu. Tas būs kā pēc ilga laika atgriezties atpakaļ mājās. 

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad beigsies pandēmija?
Gribētu teikt, ka aizvedīšu vecākus uz restorānu un kino, bet domāju, ka tikšanās ar kolēģiem un kora biedriem notiks ātrāk. Noteikti aizbraukšu arī uz Norvēģiju ciemos pie māsas. 

Pirktākais produkts šajā laikā?
Top 3 – sviests, milti, cukurs, jo tas ir pamats visiem iespējamiem cepumiem.

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Netflix un darbošanās virtuvē, bieži vien tas notiek vienlaikus. Pirms Ziemassvētkiem iemācījos mājās pagatavot karameles, un tā es viņas turpināju gatavot 4 dienas pēc kārtas, līdz izbeidzās ietinamais papīrs.

Viena lieta, ko Tu ieteiktu citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Noteikti iesaku ik dienas palasīt kādas labas un pozitīvas ziņas, jo negāciju jau mums tāpat pietiek. Ja nesanāk labas ziņas, tad vismaz atpūsties no visām ziņām. Un ja nu kas, tad uzrakstīt man un paprasīt karameļu recepti. Tās ēdot noteikti sanāks atcerēties kādu saldu bērnības atmiņu un kaut uz mirkli pasmaidīt.