Kas Tu esi?
Mani sauc Jānis. Man ir 35 gadi. Vēl pavisam nesen biju galvenais redaktors vienam no Latvijas populārākajiem žurnāliem, bet tas darbs man vairs nesagādāja nekādu prieku, tāpēc nolēmu riskēt un pašā krīzes pilnbriedā uzrakstīju atlūgumu. Diemžēl (vai par laimi) nekāda ilgā atpūta nesanāca, jo ātri vien jauni darbi atrada mani un es atradu jaunus darbus. Pašlaik izbaudu pēdējās dienas bezdarbnieka statusā.

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Pirms pandēmijas katru darbdienu gāju uz biroju. Lai gan varēju strādāt arī no mājām, biroja vidē varēju labāk koncentrēties darbam. Pa vakariem – koris vai dažādi citi pasākumi, draugi. Brīvdienas arī parasti bija aizplānotas labu laiku uz priekšu. Tādu pilnīgi brīvu brīžu, ko varēju veltīt tikai sev, bija pamaz.

 Kas šobrīd ir mainījies?
Ļoti daudz kas ir mainījies. Vispirms pandēmija piespieda iemācīties strādāt no mājām. No sākuma bija grūti, bet ar laiku tas pat sāka patikt labāk nekā darbs birojā. Nav kora. Visa sociālā dzīve ir izbeigusies, ja neskaita virtuālās ballītes laiku pa laikam.

Kas Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Pietrūkst cilvēku. Apskāvienu, smaidu, bezrūpīgas sēdēšanas un nieku runāšanas labu draugu kompānijā.

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Iespēja biroja darbu veikt no mājām pēkšņi vairs nav ekstra, bet elementāra pamatlieta.

Kuru vietu mājās esi pataisījis par savu darba ofisu?
Gatim Šļūkam bija tāda karikatūra, kur čalis veļas laukā no gultas un pa telefonu saka priekšniekam, ka ir jau pusceļā uz darbu, jo turpat blakus ir galds. Mana guļamdarbistaba izskatās gandrīz identiski. Datorgalds kādreiz bija patukšs, bet tagad ir no vienas vietas nokrauts ar dažādām darba lietām.

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Eju garās pastaigās. Esmu Rīgu izstaigājis krustu šķērsu no Sarkandaugavas līdz Mārupei un no Iļģuciema līdz Juglai. Skatos dažādus stendapus. Piedalos tiešsaistes viktorīnās. Nupat esmu sev par lielu prieku atguvis arī spēju lasīt daiļliteratūru – pēdējās pāris nedēļās esmu izlasījis vairāk grāmatu nekā pēdējo piecu gadu laikā.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Man nepatika.

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Droši vien būs daudz raudāšanas. Un būs milzu bauda atkal dziedāt kopā un sajust, cik mēs labi izklausāmies – pat pēc ilgas pauzes.

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Satikšos ar visiem nesatiktajiem mīļcilvēkiem – draugiem, ģimeni. Un ieplānošu kādu ārzemju ceļojumu.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Pirmajā pandēmijas cēlienā izstaigāju visas kapsētas sasniedzamības rādiusā. Bet ziemā staigāt pa kapiem nav tik forši, tāpēc izvēlos citus galamērķus. Ļoti patīk blandīties pa Āgenskalna mazajām ieliņām, Lucavsalu, Zaķusalu, Maskavas forštati.

Pirktākais produkts?
Droši vien maize, bet tā nav interesanta atbilde. ? Vēl varētu būt maltā gaļa. Pandēmijas laikā esmu iemācījies pagatavot ļoti garšīgas kotletes un vēl garšīgāku maltās gaļas mērci.

Viena lieta, ko vari ieteikt citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Britu humora šova “Mock the Week” sadaļa “Scenes we’d like to see”. 19 sezonu laikā tur ir bijis daudz ģeniālu joku.