No kurienes Tu esi? Lielāko daļu bērnības pavadīju, uzaugot Zaķumuižā, tomēr kopš piektās klases braukāju uz Rīgas skolu, tā kā pārsvarā tomēr sanāk, ka esmu no Rīgas.

Tavs vecums? Pietiekoši, lai JAU varētu dziedāt Juventus un lai VĒL varētu dziedāt Juventus.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Ikdienā strādāju Rīgas cirkā, kas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, kādu esmu pieņēmusi. Paralēli tam rīkoju arī TEDx konferences – gan Rīgā, gan Londonā. Mani ļoti iedvesmo aizrautīgi cilvēki, kas ar degsmi un iedziļināšanos pārzina savu jomu līdz pēdējam sīkumam. Un tas var būt jebkas – no šķietami garlaicīgām tēmām, līdz pat super aizraujošām tēmām, bet, ja cilvēks ir ļoti ar savu jomu aizrāvies, viņu stāstus vienmēr būs interesanti klausīties (laikam jau tāpēc man arī patīk organizēt TEDx konferences). Un, lai arī mana ikdiena ir samērā pilna ar visādiem notikumiem un nodarbēm, tomēr korim joprojām atrodu laiku, jo tas ļoti palīdz atslēgties no darba un ikdienas rūpēm, ļaujot savu prātu un ķermeni pakļaut tik ļoti atšķirīgai nodarbei, nekā ikdienā pierasts.

Kādi ir Tavi hobiji? Brīvajā laikā mēģinu uzlabot savas orientēšanās prasmes, skrienot iknedēļas “Magnēta sacensībās” un ik pa laikam kopā ar tēti piedalāmies rogaininga sacensībās. Vispār jau man nemaz nepatīk skriet, bet orientēšanās ir tas skriešanas veids, kurā ir ļoti jādomā līdzi, lai vispār varētu tikt līdz finišam. Orientēšanās vislabākais bonuss ir atrašanās super smaržīgajos Latvijas mežos – tur katru reizi ir cita veida aromterapija! Vienu reizi pēc priedēm, citreiz pēc viršiem, vēl kādreiz pēc tikko no zemes izspraukušām sēnēm…

Raksturo sevi 3 vārdos! Ļoti smaidīga un diezgan draudzīga piedzīvojumu meklētāja.

Pastāsti kādu interesantu faktu par sevi!  Bērnībā man ļoti patika spēlēties ar dažādām no mammas darba mājās pārnestām nevajadzīgām veidlapām un zīmogiem. To tik vien darīju, kā zīmogoju papīrus, tēloju, ka māku rakstīt un liku papīrus pa plauktiņiem dažādās kategorijas. Un, kā saka, ‘esi uzmanīgs, ko vēlies’, jo tagad diezgan daudz laika sanāk pavadīt papīru kaudzēs.

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts?  Pēc Dziesmu svētkiem gribējās mainīt kori, kurā es varētu vairāk attīstīt savu dziedātprasmi. Apsvēru vairākus variantus, starp kuriem bija arī “Juventus”. Galvenais, kas mani ļoti ieinteresēja, bija tas, ka korī ir daudz tradīciju, kas attīstījušās gandrīz simt gadu garumā un ka korim ir ļoti foršs kolektīvs, kas ne tikai dzied kopā, bet arī atpūšas kopā! Mazliet gan baidījos nākt, jo vienmēr ir bijis priekšstats, ka tādā korī, kā “Juventus” es jau diezin vai varēšu tikt, tomēr mana draudzene Marika, kas, izrādās, arī dzied šajā korī, diezgan viegli mani pierunāja pamēģināt un pārliecināja. Jo kas gan var būt sliktākais, kas notiek? Tevi vienkārši neuzņems! Un Tu to nekad nezināsi, kamēr nepamēģināsi! Es pamēģināju, un mani uzņēma!

Kā noritēja Tavs uzņemšanas pārbaudījums? Pirms uzņemšanas biju satraukusies. Vairākas dienas mājās mēģināju dziesmu, kuru plānoju dziedāt un pat lūdzu padomu māsai (kurai ir profesionāla mūziķa izglītība), lai palīdz man sagatavoties. Tā, drosmi sasmēlusies, gāju uz noklausīšanos. Bet satraukums jau ievērojami mazinājās brīdī, kad satiku pirmos juventiņus, kas reģistrēja un laipni sagaidīja visus pretendentus – uzreiz zināju, ka šis ir koris, kurā ļoti gribu būt! Noklausīšanās noritēja gana gludi, bet jau jutu, ka balss trīc. Šis noteikti nebija mans labākais sniegums, tāpēc domāju, ka diezin vai tikšu. Iznākot no kabineta, visas juventiņu dāmas, kas ārā stāvēja, mani sāka slavēt un teica, ka ļoti cerot, ka tikšu uzņemta.

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemta korī? Vēl šodien atceros tos traki sajūsminātos taureņus vēderā, kad uzzināju, ka pārbaudījumu esmu izturējusi un varēšu pievienoties Juventus kolektīvam! Bet, jāatzīst, ka satraukums pirms pirmā mēģinājuma bija vēl lielāks, nekā pirms uzņemšanas…

Kas Tev ir koris “Juventus”? Korī “Juventus” dziedu 2 gadus (septembrī sāksies mana trešā sezona) un man patīk paša kolektīva sajūta un visi brīnišķīgie kora biedri un super jautrās kora ballītes! Bet ļoti būtiski ir arī tas, ka Juventiņi vienmēr cenšas tiekties uz vislabāko rezultātu. Ar “Juventus” esmu piedzīvojusi patiešām maģiskus brīžus vairāku koncertu laikā, kad viss kolektīvs ir kā viens vesels, kas izpilda katru sīkāko diriģenta kustību, un pēc koncerta visi saviļņojumā apraudas.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Dziedot šajā korī, viens ir skaidrs – darbiņš būs jāiegulda ne tikai mēģinājumu laikā, bet dažreiz arī pašam mājās, jo programma ir izaicinoša, bet ne neiespējama, juventiņi vienmēr tiecas uz labāko rezultātu un ir skaidrs, ka koris būs jāprioritizē diezgan augstu savā prioritāšu sarakstā. BET – paralēli tam visam jārēķinās ar to, ka pēkšņi izrādīsies, ka esi atradis vēl vienu ģimeni un plašu draugu pulku, ar kuru ir lieliski pavadīt vismaz 6h nedēļā un ar kuru ir jautri ne tikai iet uz pēcmēģinājuma dzērienu, bet arī domāt par to, cik krāšņu tērpu vilkt uz ikgadējo karnevālu vai mēģināt apēst pēc iespējas lielāku šašliku daudzumu ikgadējā šašliku ballē. Ne velti šo kori mēs visi saucam par mīļkori.

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Draudzīgu, asprātīgu un, protams, centīgu dziedātgribētāju!

Noklausīšanās notiks:
8. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
9. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā.

Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.