No kurienes Tu esi? Dzimusi Rīgā, augusi Valmierā.

Tavs vecums? Esmu divdesmit četrus gadus jauna.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Pagājušajā vasarā absolvēju Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras menedžmenta un socioloģijas bakalaura programmu. Šajā mācību gadā turpinu savu izglītības ceļu vizuālās mākslas virzienā – Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā Mākslas kuratoru specializācijā. Paralēli studijām strādāju izdevniecībā un mākslas salonā, kur izmēģinu spēkus dažādu kultūras projektu un mākslas izstāžu organizēšanā.
Jau skolas laikā ne vien piedalījos gandrīz visos iespējamos kultūrizglītības pulciņos, bet, šķiet, arī teātrī, kultūras namā un citos Valmieras kultūras iestādījumos pavadīju vairāk laika nekā mājās, tāpēc, domāju, ka mana studiju izvēle ir bijusi tikai likumsakarīga.

Kādi ir Tavi hobiji? Brīvajā laikā labprāt apmeklēju koncertus, izstādes un teātri, izbaudu ģimenes un draugu kompāniju, daudz lasu, klausos mūziku, priecājos izkustēties kādā treniņā. Šad tad ar prieku uzdziedu backvokālu grupā, ar kuru kopā spēlējam balles korporatīvajos pasākumos. Draugi mani mēdz saukt par roni, jo – vai silts, vai auksts – peldēties man patīk. Vēl ar prieku darbojos pie plīts, jo ēst gatavošana man nudien iet no rokas. Taču par visu visvairāk novērtēju mirkļus, kad iespējams apstāties no ikdienas skrējiena, būt mierā un klusumā mežā, pie jūras vai pļavā – galvenais tuvāk dabai!

Raksturo sevi 3 vārdos! Miers, mīlestība un māksla. (Cik romantiski sanāca!)

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts?  Gadus divus trīs pirms ar manu draudzeni Kristīni atnācām uz kori “Juventus”, aktīvu aģitāciju uzsāka mūsu kopīgais draugs Ralfs, ar kuru iepriekš ilgus gadus dziedājām korī Valmierā, bet tajā laikā jau bija uzsācis dziedāt “Juventus”. Uz pirmajiem uzaicinājumiem mēs tik pat kā nereaģējām, jo jaunā dzīve Rīgā un nesen uzsāktās studijas jau šķita pietiekami. Pagāja pāris gadi līdz beidzot kādā augusta dienā, it kā būtu sarunājušas, viena otrai apsolījām pieteikties “Juventus” uzņemšanai. Ralfs savu darbiņu nu ar panākumiem bija paveicis! Zināju, ka “Juventus” ir kolektīvs ar augstu līmeni, tāpēc ļoti baidījos, vai es, meitene bez mūzikas skolas izglītības, izturēšu konkursu.

Kā noritēja Tavs uzņemšanas pārbaudījums?  Atceros, kā abas ar Kristīni drebošām rokām un kājām ienācām pa Latvijas Universitātes galvenās ēkas durvīm. Satraukums bija milzīgs, bet juventiņu smaidīgās sejas un uzmundrinājumi, kas gaidīja pie Lielās aulas durvīm, bija tieši tas, kas vajadzīgs! Ienākot Lielajā aulā, kur notika uzņemšana, mani sagaidīja mākslinieciskais vadītājs Valdis un tā brīža prezidente Sabīne, kura man bija zināma jau no Valmieras laikiem un radīja dubultu uztraukumu, jo nevar taču izblamēties valmierietes priekšā. Viss sākās ar nelielu sarunu ar Valdi, kas ļāva nedaudz uzelpot un aprast ar situāciju, tam sekoja dažādi vingrinājumi un intervāli, un pēc tam arī manis izvēlētā dziesma. Kad viss bija garām, šķita, ka pēc šitik šķības dziedāšanas jau nu neviens mani korī vairs neņems!

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemta korī? Lai gan savā galvā biju iedomājusies, ka noteikti netikšu uzņemta korī, neliela cerība joprojām bija. Tas bija liels pārsteigums un prieks saņemt apstiprinošu e-pastu, ka tieku gaidīta 2. soprānu rindās.  Vēl jo vairāk tāpēc, ka bijām uzņemtas abas – gan es, gan Kristīne, ar kuru abas kopā tik ļoti gribējām tikt “Juventus”!

Kas Tev ir koris “Juventus”? Šī ir mana trešā nodziedātā sezona “Juventus”. Lai gan tas ne tuvu nestāv klāt juventiņiem – rekordistiem, jau tagad nevaru iedomāties dzīvi pirms. “Juventus” nav tikai dziedāšana, mēģinājumi, koncerti un konkursi. “Juventus” ir dzīvesveids – tā ir satikšanās un kopā būšana, tās ir emocijas, simtgadīgas tradīcijas, tie ir neaizmirstami ārzemju braucieni, tā ir paļaušanās vienam uz otru, atbildība, tā ir vēl viena liela ģimene, ar kuru būt priekos un bēdās!

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”?  “Juventus” prasa laiku un atbildību, jo esam kolektīvs. Tikai visi kopā varam sasniegt izvirzītos mērķus, tāpēc ir svarīgi, lai ikkatra kora vienība, katrs dziedātājs būtu mēģinājumos, koncertos un, ne mazāk svarīgi, arī tradicionālajos neformālajos pasākumos, kā arī cītīgi strādātu un atbildīgi nestu juventiņa vārdu pasaulē!

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Ir brīnumskaisti un reizē prātam neaptverami, ka “Juventus” simtgadīgais stāsts ir vijies roku rokā ar Latvijas stāstu jau kopš 1920. gada. Mēs, juventiņi, varbūt esam maza, bet, manuprāt, ļoti īpaša un neatņemama Latvijas vēstures daļa. Arī Juventiņi ir tie, kas ar dziesmu un kopā būšanas spēku cauri visiem laikiem ir devuši savu artavu, lai noturētu un veidotu mūsu dzimteni par tik brīnišķīgu vietu, kādā varam būt šodien. Tādēļ esmu pārliecināta, ka, lai spētu nest juventiņa vārdu, ir jābūt ne vien labam dziedātājam, bet arī īstenam Latvijas patriotam!

Novēlējums jaunajiem dziedātgribētājiem: Ne vienmēr galvenais ir mūzikas skolas izglītība vai bagāta iepriekšējā dziedāšanas pieredze – ja vien esi atbildīgs un rūpīgs pret uzdevumiem, kas tiek doti, ja Tevī mīt juventiņam raksturīgais cīņasspars un mīlestība pret dziesmu – visi uz lapas redzamie nesaprotamie kartupeļi uz drātīm ar laiku pārtaps par pavisam vienkārši saprotamām notīm uz nošu līnijām!

Noklausīšanās notiks:
3. augustā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā
4. augustā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā.
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.