Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" ir senākais Latvijas augstskolu koris. Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi ir bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Kolektīvs guvis nozīmīgus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Laika gaitā kori vadījuši tādi ievērojami diriģenti kā Haralds Mednis, Daumants Gailis un Juris Kļaviņš. Kopš 2014. gada tā mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Tomsons. Korī strādā arī diriģents Vilhelms Vācietis un vokālā pedagoģe Inga Lisovska.

14.Starptautiskā koru konkursa Mundus Cantat (Polija, 2018) un 
53.Starptautiskā koru konkursa Montrē
(Šveice, 2017)
Grand Prix ieguvējs

Kopš 2014. gada Valda Tomsona virsvadībā “Juventus” ir piedalījies un guvis godalgas vairākos vietēja un starptautiska līmeņa konkursos. Ar retrospektīvu koncertu koris ir atzīmējis kolektīva pastāvēšanas 95. gadadienu. Savas aktīvās koncertdarbības ietvaros “Juventus” sadarbojies gan ar akadēmiskās, gan populārās mūzikas profesionāļiem - Armandu Siliņu, Arturu Maskatu, grupu "Dagamba", DJ Rudd un citiem. 2015. gadā koris  kopā ar Valsts Kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" diriģenta Normunda Šnē vadībā un grupu "Dagamba" īstenoja Baltijas valstīs nebijušu kopprojektu - spilgtu koncertprogrammu uz tobrīd Baltijā nozīmīgākā populārās mūzikas festivāla "Positivus" galvenās skatuves. Valdis Tomsons ar kori "Juventus" ieskaņojis Ojāra Vācieša Klavierkoncertu ar komponista Artura Maskata mūziku, Franka Martēna Mesu Dubultkoriem u.c. 2018.gada majiā 14.Starptautiskajā koru konkursā Mundus Cantat Sopotā (Polija) un 2017.gada aprīlī 53.Starptautiskajā koru festivālā Montrē (Šveice) iegūta "Grand Prix" balva, kā arī 1. vieta jaukto koru kategorijā.

Viens no Juventus
lielākajiem dārgumiem ir
arheoloģiskie 13.gs tautastērpi
no Latgales

Juventus par savām mājām
sauc LU Lielo aulu,
kur piedzīvo ne tikai krāšņus koncertus,
bet arī ik pirmdienu un ceturtdienu
nododas uzcītīgam mēģinājumu darbam

 

Pirmskara un kara gadi
Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" tika dibināts 1920. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija "Latvijas Augstskolas studentu koris”. Bijusi iecere kolektīvu nodēvēt par "Augstskolas akadēmisko studentu kori", bet pret to iebilduši Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki. Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents Artūrs Bobkovics. Pirmā dziedātāju balsu pārbaude notika 1920. gada 18. oktobrī Rīgas 2. pilsētas vidusskolā. Pirmais dziesmu vakars tika sarīkots 1921. gada 30. aprīlī, bet plašāka koncertdarbība izvērsās 1924. gadā, kad koris saņēma Kultūras fonda pabalstu ārzemju ceļojumam. "Latvijas Augstskolas studentu koris" bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs, koncertējot Lietuvā un Igaunijā. 1925. gadā koristu vidū notika šķelšanās, kuras rezultātā tika nodibināts cits Latvijas Univeristātes koris – "Dziesmuvara". 30. gados sekoja jauni ārzemju koncertbraucieni uz Lietuvu un Somiju. Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī 2. pasaules kara laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk. 1944. gadā kora vīriešu balsu skaits bija tiktāl samazinājies, ka Artūrs Bobkovics bija spiests iestudēt sieviešu koru repertuāru.

Padomju laiks
Pēc kara beigām koris atsāka aktīvāku koncertdarbību, tomēr A. Bobkovics nevēlējās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un palika uzticīgs latviskās kultūras vērtībām. 1950. gadā diriģents devās pensijā, un viņa vietā stājās LPSR Valsts operas un baleta teātra kormeistars Haralds Mednis. Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz Lietuvas, Igaunijas un Krievijas PSR. 1957. gada gada sākumā Haralds Mednis izpelnījās asu Komunistiskās partijas nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, turklāt kādā koncertbraucienā uz Lubānu koris apmeklēja baznīcu un nodziedāja "Svētceļnieku kori" no Riharda Vāgnera operas "Tanheizers". Rezultātā diriģents tika atstādināts no amata. Viņa vietā stājās LPSR Valsts Akadēmiskā kora diriģents Daumants Gailis.
Daumanta Gaiļa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu "Juventus". Tajā pašā gadā koris arī pirmo reizi devās koncertbraucienā ārpus PSRS – uz Rostoku Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Četras reizes – 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā – "Juventus" izcīnīja pirmo vietu Dziesmu svētku "koru karos". 1988. gadā koris aktīvi iesaistījās Dziesmotās revolūcijas notikumus, studentu dziesmu svētkos "Gaudeamus" Viļņā paceļot Latvijas karogu. Šajā pat gadā māksliniecisko vadītāju Daumantu Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents Juris Kļaviņš.

Pēc neatkarības atjaunošanas
90. gados un 21. gadsimta sākumā "Juventus" aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tostarp uz Japānu, Kanāriju salām un ASV, kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. Šajā laikā sacerēta arī kora neoficiālā himna "Es kādreiz dziedāju korī "Juventus"" ar Imanta Ziedoņa vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku. 2009. gadā Jura Kļaviņa vietā stājās Jānis Petrovskis, kuru pēc trim gadiem nomainīja Mārcis Imants. Šo diriģentu vadībā "Juventus" neilgā laikā ieguva godalgotas vietas vairākos koru konkursos.