09/03/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Māra Jēgere, 2. soprāns

Kas Tu esi?
Mans vārds ir Māra. Esmu lepna vidzemniece, kuras saknes meklējamas ciemā, kas sākas ar Au. Jo vecāka es kļūstu, jo vairāk mani velk pie mūsu zemes, laukiem un dabas, un par šo šūpulī ielikto mīlestību esmu pateicīga saviem vecākiem.
Esmu mākslas entuziaste. Jau kādus 9 gadus darba dienās esmu mūzikas menedžmenta skrūvīte vienā no Eiropas labākajiem profesionālajiem koriem. Un koris manā dzīvē nav tikai darbs, tā ir arī daļa no manas sirds. “Juventus” ģimenē esmu laimīgs II soprāns, kā arī otro gadu ikdienā palīdzu ar administratīviem darbiņiem.
Es ļoti mīlu visus dzīvos kustonīšus, pat pelītes, no kurām, atzīšos, man ir bail. Neprotu vienaldzīgi uz ielas paiet garām sunīšiem un vienmēr ar ilgām noskatos uz zirgiem. Tā nebūtu es, ja man blakus nebūtu mans uzticamais četrkājainais draugs – suņuks Munks. 

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Mana ikdiena bija ļoti dinamiska. Plānotājs pierakstīts pilns līdz augšai ar darbiem, notikumiem, draugu tusiņiem, koncertiem, kultūras pasākumiem. Es bieži devos komandējumos, biju radusi nedomājot sakravāt koferi un jau nākamajā mirklī atrasties taksometrā, lai dotos uz lidostu. Dažkārt atgriezos mājās, izkrāvu netīro veļu no kofera, nomainīju to uz “svaigām” drēbēm un devos tālāk.
Es bieži tikos ar draugiem, bieži apciemoju savu ģimeni. Mana ikdiena sastāvēja no suņa menedžmenta, jo mazais draugs manas prombūtnes laikā ceļoja pie savām auklēm. Bija koris un kora pasākumi, izaicinājumi. Daudz sirsnīgu kopā būšanu. Toreiz bija baigais skrējiens un man ļoti pietrūka laika sev. 

Kas šobrīd ir mainījies?
Šobrīd aptuveni 60% no darba veicu mājās. Nedēļā divas dienas dodos uz ofisu. Citreiz retāk. Nenotiek klātienes koncerti. Ir bijuši tikai pāris, bez publikas. Tu sēdi “tukšā” Rīgas Domā, mākslinieki dzied un rodas tāda apokaliptiska sajūta. Nav arī komandējumu. Nav ceļojumu. Pēdējais bija pirms gada februārī.
Daudz laika pavadu mājās ar Munku. Dodamies garās pastaigās, kavējam viens otram laiku, mācamies jaunus trikus. Sestdienās, svētdienās dodamies ārpus Rīgas apskatīt mūsu skaisto Latviju. Esam izstaigājuši mežus, purvus, Baltijas jūras piekrasti un dažādas pilsētas. Mūsu ģimene ir paplašinājusies – vairs neesam divi, bet gan pieci.
Lai aizbēgtu no vienmuļās rutīnas, kas gribot negribot rodas šajos “mājsēdes” apstākļos, esmu sākusi pievērst vairāk uzmanības savam uzturam, kā arī veselīgam dzīvesveidam. Esmu sākusi darīt to, ko agrāk šķita, ka nevarētu, bet vienmēr klusumā apbrīnoju tos, kas to dara – dodos ziemas peldēs un no rītiem esmu sākusi nodarboties ar jogu.
Ir atradies laiks sev, laiks, lai satiktu sevi, iepazītu, pieņemtu. Dzīve šobrīd ir daudz mierīgāka, bet šis miers, šķiet, dažbrīd ir lielāks izaicinājums par to “skrējienu”, kas bija agrāk. 

Kas Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Man pietrūkst klātienes tikšanās ar ģimeni un draugiem. Bezrūpīgās tērzēšanas pie kāda dzēriena krūzes. Un es ļoti ilgojos pēc agrajiem rītiem lidostā un silto zemju saulītes. 

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Es noteikti saskatu vairākas pozitīvas lietas, bet, ja jānosauc viena, tad esmu pateicīga par “iespēju” trenēt pacietību un iecietību. 

Kuru vietu mājās esi pataisījusi par savu darba ofisu?
Guļamistabā man ir galds pret logu, kurā parasti iespīd pēcpusdienas saulīte. Un uz galda ir mani skaistie fikusi, līdakaste, darba dators un grāmatas.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Tas bija laiks, kad vārdiem klātiene un neklātiene mainījās nozīme un būtība. 

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Tas būs ļoti sirsnīgs notikums. Ticu, ka no lielās mīlestības enerģijas un sirsnīgajiem apskāvieniem LU Lielās aulas jumts pacelsies debesīs. 

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Es aizbraukšu ciemos pie savas ģimenes un mīļošu viņus līdz bezspēkam. 

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Sūnām aizaugušie priežu meži. 

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Ziemas peldes. Gan jūrā, gan ezeriņos un Latvijas upēs. 

Viena lieta, ko vari ieteikt citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Manuprāt, šobrīd svarīgi veidot noteiktu rutīnu, lai ikdienā vari atzīmēt “kastītēs” ķeksīšus par padarīto. Man tā ir no rītiem – glāze ūdens, vingrošana, kontrastduša, 20 minūtes lasīšanai, veselīgas brokastis, gara pastaiga ar suni pa Biķernieku mežu, klausoties putnu dziesmas vai kādu podkāstu. P.S. “Conan o’Brien Needs A Friend” ir lieliska pozitīvisma deva stundas garumā. 

Published by: sabine zirdzina in Juventus 100

Leave a Reply