09/02/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Elza Medne, 2. soprāns

Kas Tu esi?
Mani sauc Elza, taču korī starp vēl divām Elzām mani vislabāk atpazīst kā Elziņu. Ikdienā strādāju ar kultūras projektiem, kā arī publicitāti izdevniecībā un mākslas telpā. Paralēli šajā semestrī esmu finiša taisnē studijām Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā. 

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Pirms pandēmijas sākuma vairākas dienas nedēļā pavadīju lekcijās skolā, darbā priecājos nevis par tukšu telpu, bet apmeklētājiem, kas atnākuši baudīt mākslu, kā arī vismaz divas reizes nedēļā devos uz “Juventus” mēģinājumiem. Arī nedēļas nogales bija saplānotas ar koncertiem, izbraucieniem vai saviesīgiem vakariem ar draugiem vai ģimeni. Tagad šī kādreiz tik ierastā rutīna izklausās visai neticami!

Kas šobrīd ir mainījies?
Vislielākās pārmaiņas noteikti ir skārušas manu studiju pieredzi – trīs no četriem mācību semestriem maģistrantūrā būs pavadīti attālināti, apmeklējot lekcijas un prezentējot darbus Zoomā. Arī darbā līdz ar ierobežojumiem kultūras pasākumu rīkošanā jau ilgstoši viss notiek attālinātā režīmā, tāpēc lielāko daļu laika pavadu mājās. Ar nelieliem izņēmumiem man kā kārtīgām introvertajam latvietim tas tīri labi patīk!

Kas Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Ļoti vēlos samīļot ģimeni un draugus, un ilgojos dzirdēt koncertus dzīvajā, tomēr šobrīd vislielākās galvassāpes sagādā maģistra darba rakstīšana mājas apstākļos. Izrādās, ka stundām vērot kaķi vai izrevidēt skapi bieži vien ir daudz interesantāk nekā uzrakstīt pāris rindkopas. Ilgojos pēc laikiem, kad jebkurā brīdī bija iespēja paņemt datoru un aizdoties uz bibliotēkas lasītavu.

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Šis laiks mums ir dāvājis iespēju apstāties, pabūt ar savām domām, būt ilgstoši mājās ar saviem mīļajiem, pievērsties lietām, kurām ikdienā nav pieticis laika, un beidzot pa īstam novērtēt to, kas mums dots. Mums ir tik ļoti daudz!

Kuru vietu mājās esi pataisījusi par savu skolas solu vai darba ofisu?
Mans ofiss atrodas apmēram metru no gultas guļamistabā. No vienas puses forši, ir lēnāki rīti un nokavēt lekciju vai darbu ir visai neiespējami. No otras – ir diezgan viegli ceļā uz ofisu tomēr iekrist atpakaļ gultā vai padoties kaķa mīlīgajam skatienam, kas tā vien aicina viņu papaijāt.

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Nekas oriģināls – paskatos kādu seriālu Netflixā, palasu grāmatu, labprāt izeju pastaigāt kādu līkumu svaigā gaisā vai paskatos uz Rīgas ielām caur mašīnas logu.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Man šķiet, ka mūsu ikdiena noteikti vairs nebūs tāda, kāda tā bija agrāk. Domāju, ka daudz kas no tā, ko kādreiz uzskatījām par normālu parādību, turpmāk vairs nemaz nebūs tik normāls, tāpēc droši vien stāstīšu par lietām, kuras būs mainījušās. Kas tās būs? To vēl rādīs laiks.

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Tas būs neizmērojams prieks, redzot visus atkal kopā. Un neviltots saviļņojums, dziedot pirmo akordu, par spīti tam, cik tas būs šķībs un greizs pēc tik ilgas pauzes.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Kā kārtīga vidzemniece vismīļākās pastaigu vietas arī meklēju tur. Pandēmijas laikā vislielāko iedvesmu un mieru smeļos Smiltenes mežos un ezeru krastos.

Tava mīļākā izklaide šajā laikā?
Viennozīmīgi – būšana dabā! 

Viena lieta, ko vari ieteikt citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Iesaku ļauties grāmatām un kvalitatīvam Netflix piedāvājumam, jaunu recepšu izmēģinājumiem, mājinieku samīļošanai un sabučošanai, kā arī kārtīgai devai svaiga gaisa.

Published by: sabine zirdzina in Juventus 100

Leave a Reply