27/05/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Nora Vanaga, 1.soprāns

No kurienes Tu esi? Esmu no SMĀRDES.

Cik Tu esi veca? Diezgan. 24.

Kurā balss grupā Tu dziedi? Esmu pirmais soprāns.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Esmu pilna laika students - studēju Mūzikas akadēmijā, un nu jau rit pēdējie soļi, lai absolvētu  muzikoloģijas (mūzikas vēsture, teorija un žurnālistika) katedru. Nupat iesniedzu savu bakalaura darbu, vēl pāris gala eksāmeni, un tad jau ar lielu nepacietību gaidu izlaidumu!

Kādi ir Tavi hobiji? Brīvajā laikā..... dziedu. Daudz.  Arī dušā, mašīnā un ejot pa ielu. Bet sirdslieta man ir sportošana, it īpaši skriešana, ar ko aizraujos jau septīto gadu. Vasarā patīk skriet gar jūru kopā ar savu suni. Vēl man ļoti patīk gatavot kūkas. It īpaši siera kūkas.
Mani iedvesmo pozitīvi, radoši, gaiši un ārkārtīgi patiesi cilvēki. Viņu klātbūtnē vienmēr pašam gribas kļūt tādam, kādi ir viņi. Tādam labākam.

Raksturo sevi 3 vārdos! Nora – miermīlīga, pozitīva un miegaina.

Fun facts about you:

  • Bērnībā es vēlējos kļūt par vetārsti, bet, kad sapratu, ka dzīvnieki nav tikai sunīši un kaķīši, man šī doma pārgāja. Vēl es gribēju kļūt par princesi, tāpēc bieži mājās valkāju mammas augstpapēžu kurpes, un vienu “it kā” pazaudēju.
  • Pēc desmit gadiem es sevi redzu kaut kur - skaistā Latvijas vietā ar ārkārtīgi glaunu māju un fantastisku suni. Labradoru vai zelta retrīveru. Kādu es redzu sevi? Noteikti vecāku, nekā tagad. Ā, un pēc desmit gadiem es noteikti vēl turpināšu dziedāt korī "Juventus"! (Tik veca es arī nebūšu)
  • Skolā man ārkārtīgi patika latviešu valoda, vēsture un ģeogrāfija. Mēdzu iesaistīties skolas avīzes tapšanā.
  • Garšīgākais ēdiens uz pasaules? Aukstā zupa! Un siera kūkas!

Kā aizsākās Tavs kora Juventus stāsts? Tas bija sen. Kad sāku mācīties Rīgā, sapratu, ka gribas dziedāt kādā korī, tikai nebiju domājusi, kurā. Tolaik mācījos mūzikas vidusskolā un skolas  kora diriģents (toreiz Mārcis Imants) bija arī kora “Juventus” diriģents. Viņš piedāvāja atnākt uz noklausīšanos savam korim, bet neteica kuram. Lieki piebilst, ka es arī neiedomājos pajautāt. Aizgāju uz aulu, un viss notika... es zinu, ka biju pusslima un drausmīgi tecēja deguns, un elpas trūka. Dziedāju "Krauklīts sēž ozolā", ko kopā ar Inesīti (Inese Romancāne) vīterojām divbalsīgi. Elpas trūka, kakls grauza un deguns tecēja.
Atceros, ka bija jādzied uz visādiem dīvainiem līdzskaņiem un likās, ka neko nemāku. Kad bija jādzied uz rrrr vai brrr, daudz spļaudījos. Bet Inesīte teica, ka viss kārtībā. Toreiz mani ielika otrajos soprānos.
Un tā es sāku dziedāt “Juventus”. Nekad nebūtu domājusi, ka tik ilgi te dziedāšu, bet kaut kas šeit ļoti pievelk.

Kas Tev ir koris “Juventus”? Korī dziedu ilgi. Rudenī būs astoņi gadi. Kad sāku dziedāt korī, man bija 16, bet pārējie jau bija divdesmitgadnieki un vecāki, tāpēc biju ļoti nobijusies. Tik ļoti, ka vecākos kora biedrus sveicināju, sakot “labvakar”. Savā pirmajā kora ārzemju izbraucienā man vajadzēja vecāku atļauju. Bet nekas no tā mani nebiedēja, jo jau no paša sākuma koris likās kaut kas ļoti mīļš un īpašs. Tāpēc joprojām te vēl esmu.
Atceries, es stāstīju, kādi cilvēki mani iedvesmo?  Jā, šeit kādus pāris tādus var atrast. Un, kad atrod, tad negrib laist vaļā.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Noteikti jārēķinās ar to, ka pirmdienu un ceturtdienu vakari piederēs korim. Arī brīvdienas bieži vien tiek pavadītas kopā ar kori dažādos koncertos. Jārēķinās ar to, ka mēģinājumu neapmeklēšana tiek sodīta ar kaut ko ārkārtēji briesmīgi šausmīgu.
Un tu noteikti vari rēķināties ar to, ka iepazīsi jaukus un fantastiskus cilvēkus, kurus ar laiku varēsi saukt par savu otro ģimeni.

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Atbildīgu, priekšzīmīgu… bet vispār ļoti atraktīvu, pozitīvu un gaišu cilvēku. Tādu, kurš pēc gadiem teiks: “Juventus – tas ir uz mūžu!”

Noklausīšanās notiks:
4.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
11.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Muzejā.
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Gunu Rasu, zvanot 28673557 vai rakstot e-pastu.

Published by: Elza Medne in Uzņemšana

Leave a Reply