18/05/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Māra Jēgere, 2.soprāns

No kurienes Tu esi? Esmu lepna vidzemniece, un savas bērnības takas bridu Cēsu apkaimē, konkrētāk ciematā, kuru ieskauj trīs ezeri - Auciemā.

Tavs vecums?  Dažreiz šķiet, ka esmu veca kā visa pasaule… nu, vismaz tā, kurā visu savu mūžu esmu pabijusi. Bet vispār šķiet, ka esmu vairāk jauna, nekā veca.

Kurā balss grupā Tu dziedi? Es esmu II soprāniņš.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Es strādāju Valsts Akadēmiskajā korī “Latvija”. Un, kad to pasaku, nereti atskan jautājums – Tu tur dziedi? Nē, es esmu kora producents – organizēju koncertus, kori un daru visu to, lai klausītāji varētu dzirdēt, kā viņi dzied. Godīgi sakot, es agrāk nemaz neklausījos kora mūziku, un mana izvēle vienmēr bija izlaist šāda rakstura koncertus, bet kopš es esmu VAK, koris ir mana dzīve. Strādāt menedžmentā nolēmu vidusskolas laikā, jo nonācu pie secinājuma, ka man diezgan ļoti nepatīk atrasties uz skatuves ar vijoli rokās, bet es labprātāk no aizskatuves gribētu rūpēties par tiem, kas to pieprot.

Kādi ir Tavi hobiji? Man patīk doties garās pastaigās ar suni. Ceļot un kāpt kalnos. Lai izvēdinātu galvu, dodos skriet. Man ļoti patīk sarunāties ar cilvēkiem un viņus vērot. Šad tad pagatavoju garšīgas ņammas un kopā ar draugiem tērzējam par dzīvi pieēstiem, resniem punčiem. Ja dzīves baudīšana ir hobijs, tad jā. Es cenšos baudīt dzīvi nesteidzoties!
Tiem, kas mani zina, tas nebūs baigais pārsteigums – es esmu suņu cilvēks (Munka cilvēks). Vēl arī kaķu un, protams, ziiiiirdziiiņūuuu cilvēks. Visu kustonīšu un zaļo mežu, ziedoša amoliņa un rīta rasas pielietu pļavu cilvēks. Pavasarī mana sirds ietrīsas ikreiz, kad dzirdu, kā tuvumā purvā kliedz dzērves. Atgriežoties no gariem ceļojumiem, man patīk aizbraukt pie mūsu skaistās jūras, aizvērt acis un klausīties tās mierinošajā dziesmā.

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts? Ik pa laikam, strādājot VAKā, mani dziedātāji mēdza mani ķircināt un vaicāt, kad es sākšu dziedāt kādā korī. Es vienmēr atbildēju, ka nemāku dziedāt/negribu/nav laika. Tad vienu dienu Valdis vienkārši mani uzrunāja, “paķēra” – nāc dziedāt uz “Juventus”. Un es nedomājot teicu – JĀ, nākšu. Pagāja gads, kamēr es gatavojos tai nākšanai. Un tikai tad es sapratu, ka koris uz kuru es grasos iet dziedāt, ir “Ze” koris.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Es biju satraukusies. Protams. Nedod septiņi deviņi, ja vēl klausīsies Valdis un Inese (tolaik kora vokālā pedagoģe). Zināju viņus personīgi – kā ne kā mani kolēģīši.
Atceros, ka Barbanu Jānis (2.tenors) man izsniedza pieteikuma veidlapu un tad deva zaļo gaismu doties tālāk uz noklausīšanos. Liels bija mans pārsteigums, kad ieraudzīju, ka mani klausīsies Mikus Abaroniņš un Inese Romancāne. Mikus nospēlēja trīs īsus vingrinājumus, es darīju, ko spēju un saņēmu atbildi – skaidrs. Tad pie darba ķērās Inese. Kopīgi dziedājām “Krauklīti” un “stumdījām” klavieres. Es nosarku kā biete un vairāk tiešām neko neatceros.

Kas Tev ir koris “Juventus”? Korī esmu četrus gadus. Tā īsti iejutos tikai pēc gada, kad tiku iesvētīta. Tovakar kaut kāds klikšķis notika. Laikam ejot, saprotu, ka mana mīlestība pret kori tikai aug. Un mēs mēdzam kašķēties, dramatizēt iekšiņās kā lauleņi, bet pienāk koncerti, skates, mūsu pasākumi un mēs TĀ viens otrā samīlamies - vienmēr no jauna, ar daudz lielāku spēku.
Tu vari atnākt citreiz uz mēģinājumu “nekāds”, bet korītī Tevi pieņems, varbūt papurinās, iekniebs vaigos un vēl samīļos vai izspēlēs kādu joku. Šķiet, ka šeit es varu būt Māra – tāda, kāda esmu.
Un mani mīļie soprāniņi – lielisks piemērs ir Stabulnieka “Barons”. Tā ir mūsu mazā uzvara. Sajūta, kad mēs šo dziesmu dziedam, šķiet, viena otrai mentāli piekļaujamies un atblastam. Saplūstam vienā veselā soprānputniņā. Mēs esam tāda ļoti emocionāla čupiņa.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Viegli nebūs. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no Tevis paša – gan vēlmes iekļauties kolektīvā, pašizglītoties, gan apņemšanās dziedāt un mācīties to darīt. Jārēķinās, ka pirmdienu un ceturtdienu vakari parasti jāvelta korītim, atbildīgākos brīžos tie var būt arī citu dienu vakari. Jāspēj arī kādu piektdienas vai sestdienas vakaru/dienu atbrīvot Juviņu tradicionālajiem pasākumiem – gaļiņas cepināšanai laukos, karnevāliem, dzemdībām un citām jestrībām.

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Mums katrs emocionālais, priecīgais, dziesmu mīlošais, skanīgais jaunais putniņš ir svarīgs, un ja vēl Tu esi II soprāniņš, tad es būšu dikti priecīga Tev sastādīt kompāniju mēģinājumos un koncertos.

Noklausīšanās notiks:
4.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
11.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Muzejā.
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Gunu Rasu, zvanot 28673557 vai rakstot e-pastu.

Published by: Elza Medne in Uzņemšana

Leave a Reply