10/06/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Kristīne Rubene, 2.alts

Kā Tevi sauc? Kristīne, bet korī mani dēvē par Kristiiinyy.

No kurienes Tu esi? Esmu dzimusi valmieriete, bet jau četrus gadus dzīvoju Rīgā.

Tavs vecums? Esmu 22 gadus jauna.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Esmu RTU 4. kursa studente programmā “Drošības inženierija”. Ja visas zvaigznes saliksies, tad jūnija beigās būšu darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiere. Kad pabeidzu vidusskolu, nebiju nemaz plānojusi studēt Latvijā un kur nu vēl ko saistībā ar inženieriem. Biju jau sapriecājusies, ka nekad dzīvē neredzēšu  fiziku, matemātiku utt. Bet dzīve iegrozījās citādāk, un te nu es esmu, nokārtojusi daudzos eksāmenus eksaktajos kursos, uzrakstījusi bakalaura darbu inženierzinātnēs un gaidot universitātes izlaidumu.
Ārpus universitātes esmu „Juventus” administratore, kas rūpējas par to, lai visi juventiņi vienmēr ir informēti par to, kas, kur un kā ar mums notiek un notiks, iesaistos kora sadzīviskās dzīves organizēšanā un daudz ko citu.

Kādi ir Tavi hobiji? Mans hobijs ir dzīvot! No rītiem nesteidzīgi dzert kafiju, lietainās dienās skatīties Hariju Poteru, bet saulainās dienās būt ārpus telpām pie dabas.  Esmu parastā baltā meitene, kurai patīk izbraukumi, saulrieti un „Prāta Vētra”.

Raksturo sevi 3 vārdos! Enerģētiska, uzņēmīga un apņēmīga.

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts? Par „Juventus” sāku domāt jau kā pārvācos dzīvot uz Rīgu, pateicoties vecajam, mīļajam kora biedram no Valmieras, kurš šobrīd ir arī mans „Juventus” tēvs. Divus gadus viņš mani kūdīja, ka ir jānāk un jāpievienojas viņam juventiņu rindās: „Nav ko čīkstēt, būs lieliski!” Un trešajā gadā viņam beidzot mani izdevās sakūdīt, un septembrī teju aiz rokas aizvilka līdz Lielās aulas durvīm uz noklausīšanos.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Es biju pārbijusies. Ejot noklausīšanās dienā uz LU, kādas reizes trīs biju gatava apgriezties pa 180 grādiem un iet atpakaļ uz mājām. Galvā valdīja domās – kāpēc man to vispār dzīvē vajag, varu arī neko nedarīt, nu neesmu tik kruts alts, mūzikas skolu pabeigusi esmu pirms cik tiem gadiem, neko tāpat neatceros. Bet izrādījās, ka atceros tomēr gan. Un dziedu ar tīri ok, ja jau aizvien esmu sastāvā. Vai arī vienkārši mācēju forši runāt, kas pārliecināja Valdi pie klavierēm ievilkt manā pieteikuma lapiņā plusiņu. Labi, ka biju pieteikusies uz noklausīšanos kopā ar draudzeni Elzu. Vismaz abas kopā varējām trīcēt.
Noklausīšanās notika Lielajā aulā. Pirms tam pie durvīm sēdēja Guna – tagadējā kora prezidente – un Jānis Barbans – ilggadējs juventiņš. Abi centās mani mierināt, teica, ka nekas traks nebūs. Veras aulas durvis, un nu ir mana kārta. Pa durvīm ielaida tā laika kora prezidente Sabīne (ironiski - arī valmieriete, ar kuru kopā mūzikas skolā mācījāmies). Aulas vidū atradās klavieres, pie kurām sēdēja Valdis. Iedevu viņam savu aizpildīto anketu. Viņš man jautāja: “Vai Tu esi satraukusies?” Atbildēju: “Jā, un ļoti.” Viņš: “Tas nekas, es arī!” Un tad nu sākām. No sākuma iesildīšanās vingrinājumi, tālāk nospēlēja intervālus uz klavierēm, kuri man bija jāatkārto. No sākuma viegli, tālāk – aizvien grūtāk. Pateicoties galvā aizvien lielajai putrai un aulas akustikai, beigās nespēju nofiksēt nevienu skaņu un slīku arvien lielākā kaunā. Un tad jādzied sevis sagatavotā dziesma. Teikšu godīgi, savā mūžā TIK šķībi nekad nebiju dziedājusi. Izejot pa aulas durvīm, domāju, ka nekad tur neatgriezīšos.

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemta korī? Es biju ļoti pārsteigta, zinot manu šķībo dziedājumu noklausīšanās pārbaudījumā. Bet biju nu ļoti laimīga! Un biju vēl laimīgāka, ka Elza bija uzņemta kopā ar mani. “Vismaz nebūs jāiet uz pirmo mēģinājumu vienai pašai un būs kāds, ar ko parunāt!” tāda bija mūsu abu pirmā doma.

Kas Tev ir koris “Juventus”? Šī ir mana otrā sezona, kad Juventus ar godu un lepnumu varu saukt par savu otro ģimeni. Nav nekas maģiskāks kā pirms koncertiem vai konkursiem uztaisīt mūsu “čupiņu” un trīs reizes kopīgi elpot, lai pēc tās sazemēti un savienoti visi kopā neizskaidrojamā saitē viens ar otru kāptu uz skatuves apburt gan skatītājus, gan pašus ar savu skanējumu un emocijām. Mani nav viegli aizkustināt vai aiz laimes saraudināt, bet, kopā ar juventiņiem esot uz skatuves, degot par savu vārdu “Juventus”, kvalitāti un vienam par otru, tas ir izdevies vairākkārt. Korim ir kolosāla mākslinieciskā vadība, kura mūs gan sapurina, gan savieno visus kopā, gan liek noticēt sev, gan apmīļo, gan sadod pa biksēm, ja esam to izpelnījušies. Nav tāda sadalījuma viņi (vadība) un dziedātāji, bet gan mēs – juventiņi – visi kopā lielā uzticībā, uzcītībā un mīlestībā. Tādēļ arī saka: “Juventus – tas ir uz mūžu!”

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? “Juventus” ne tikai Tev nodrošinās vienmēr rezervētus vismaz pirmdienu un ceturtdienu vakarus, bet arī būsi pievienots kora čatam un visām citām ekstrām, kuras nodrošinās nekad nejusties vientuļi, jo tajos teju nepārtraukti būs informācijas un joku plūsma. Koris kļūs par Tavu biežāko attaisnojumu neierasties uz ģimenes viesībām, romantiskām nedēļas nogalēm vai draugu dzimšanas dienām, bet tas arī nekas, jo Tev blakus būs Tavi korabiedri mēģinājumos, koncertos, konkursos un kora pasākumos (kuros ierašanās ir obligāta), kuri Tevi sapratīs labāk par visiem pārējiem, jo būsiet visi iemesti vienā laivā. Rēķinies, ka Tavs draugu loks paplašināsies - iegūsi palīgus mēbeļu nešanā uz savu jauno dzīvokli, līdzcietējus diplomdarbu rakstīšanā, vienmēr būs kāds, ko pasaukt ciemos uz kafiju vai vīnu. Ko zini, varbūt sadraudzēsies tik ļoti, ka varēsi vismaz daļu saukt par saviem sirdsdraugiem un kopā īrēt dzīvokli.

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Gaidu spēcīgu otro altu ar skaistu balsi, pozitīvu attieksmi, labiem jokiem un to, iespējams, pašam nezināmo juventiņa gēnu sirdī.

Novēlējums jaunajiem dziedātgribētājiem: Uz pāris šķībām notīm acis pievērs, svarīgākais ir, kas ir tevī iekšā, ar kādu message un impulsu nāc uz kori. Nav jēgas no sevis neko tēlot, mūsu vadība tāpat uzreiz sajutīs, vai Tevī slēpjas īpašais juventiņa gēns.

Noklausīšanās notiks:
3. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Lielajā aulā;

4. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora administratori Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

Published by: Elza Medne in Uzņemšana

Leave a Reply