02/08/2020 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Elīna Seile, 1.alts

No kurienes Tu esi? Dzimusi, augusi rīdziniece, bet esmu pārliecināta, ka temperamenta temperatūru regulē tēta dzimtā Latgale.

Tavs vecums? 33

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Pēc dabas esmu pētniece. Piecus lieliskus gadus pavadīju Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, pēc tam padzīvojos arī pāris laboratorijās. Vispār dzīvē esmu izmēģinājusi roku ļoti dažādās jomās, bet šobrīd radoši un analītiski izpaužos tūrisma nozarē. Ticu, ka izglītoties nekad nevajag pārstāt, tāpēc šobrīd metu aci uz psiholoģiju, mākslas terapiju un antropoloģiju.

Kādi ir Tavi hobiji? Mīļuprāt dziedu ne tikai korī, bet arī solo un visdažādākajos muzikālajos sastāvos. Nevaru savu dzīvi iedomāties bez dabas, ceļošanas, gastronomiskajiem un kultūras priekiem, labas grāmatas, sporta un dejām, kā arī sirsnīgas būšanas ar tuvākajiem. Protams, nevaru iztikt bez brītiņa sev un spēcinoša miega. Un arī bez kora es nevaru. Piedzimu koristu ģimenē, kormūzika ir manā asinsritē kopš tusēšanās mammas vēderā, tā ir mana iedvesma un mierinājums, mans tonuss un atpūta, mans greznākais templis.

Raksturo sevi 3 vārdos! Mīlestība, saskarsme, attīstība.

Pastāsti kādu interesantu faktu par sevi! Dažkārt pašai šķiet dīvaini, ka es kā cilvēks, kas organiski nepanes rutīnu, dziedu korī. Mēdz gadīties arī tā, ka stundām ilgi varam tīrīt vien pāris taktis. Un te parādās apslēptais kora “Juventus” bonuss – pašizziņa. Tagad zinu, ka man skaņas izslīpēšana perfekcijā patiesībā ir meditācija nevis rutīna, un katrs jauns piegājiens ir interesantām niansēm bagāts. Un tāda pieeja noder ne tikai mūzikā, bet visur dzīvē!

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts? Uz “Juventus” mani atvilināja manas nu jau kora mammas Anda un Marika pēc kādas kopīgas sadziedāšanās koru festivālā Lietuvā, kad pēc kora vadības lūguma palīdzēju aizpildīt tobrīd sasirgušo “Juventus” altu rindas. Tā bija strauja iemīlēšanās. Pārliecinātu lēmumu beidzot startēt korī “Juventus” pa īstam palīdzēja pieņemt arī tas, ka jau iepriekš savā krāsainajā koristes mūžā bijis tas prieks dziedāt pēc diriģenta Valda Tomsona rokas, un viņa muzikalitātei es uzticos. 

Kā noritēja Tavs uzņemšanas pārbaudījums? Šī nebija mana pirmā tikšanās ar “Juventus”, tādēļ uz noklausīšanos nācu kā uz atkalredzēšanos ar saviem mūzikas draugiem. Dažus no koristiem satiku pie kādas LU pagraba telpas durvīm un, viņu iedrošināta, vēru tās vaļā. Es uztraucos pirms katras dziedāšanas reizes, jo vienmēr gribas (sa)sniegt to maksimālo rezultātu, bet, ienākot noklausīšanās telpā un paraugoties diriģentu maija saulīšu siltajās sejās, es sapratu, ka esmu drošā un draudzīgā vidē – tikai jāatver mute, jāieelpo un jādabū tā plānotā skaņa laukā. 

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemts korī? Biju ļoti priecīga un pacilāta. Bija grūti sagaidīt pirmo mēģinājumu, kad šis piedzīvojums sāksies. 

Kas Tev ir koris “Juventus”? Mani ļoti priecē, ka šis koris nav tikai vieta, kur satikties, draudzēties un muzikāli izlādēties. Te mēs visi augam, attīstāmies gan cilvēcībā, gan muzikalitātē un kopā kvalitatīvi strādājam un radām skaistu mūziku sev un klausītājiem par prieku. “Juventus” zina to īsto atslēgu ideālajam darba un atpūtas balansam, un mūsu kopā būšana gandrīz nekad nebeidzas līdz ar pēdējām mēģinājuma vai koncerta minūtēm – work hard and play hard! Vēl viena ļoti svarīga šī kora iezīme ir sirsnība un pieņemšana. Te mēs visi it vienādi esam –  mazo meža dīvainīšu bariņš zem “Juventus” karoga. Un te visas mūsu labākās īpašības tiek izceltas, spodrinātas un svinētas.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Te ir viss – mūzika, draugi, tradīcijas, ceļojumi, pat terapija. Bet jāsaprot viena lieta – koris “Juventus” ir arī ļoti nopietnas saistības, kas nereti liek pārskatīt un, ja nepieciešams, pārbīdīt prioritāšu skalu. Par visiem priekiem, sasniegumiem, gandarījumu un neaizmirstamajiem mirkļiem labprātīgi būs jāmaksā ar savu laiku, uzmanību, pilnīgu uzticību kora vadītājiem un cītīgu darbiņu gan oficiālajos un neoficiālajos mēģinājumos, gan individuālos piegājienos savas straujās ikdienas dzīves brīvbrīžos. Bet jebkurš ieguldījums būs tā vērts, un no katra tiks prasīts tieši tik, cik ir viņa spēkos. Nu tikai mazlietiņ vairāk – tas izaugsmei.

Kādu jauno juventiņu Tu gribētu redzēt? Juventiņam nav akmenī cirsta vizuāla vai audiāla profila. Viss ir sirdī un galvā. Tas vienkārši ir cilvēks, kas ir piedzimis, izaudzis un sapratis, ka ir pienācis viņa “Juventus” laiks. Man imponē visas balsu grupas, tādēļ teikšu vien to: “Drosmīgais, apņēmīgais, talantīgais, zinātkārais, patiesais un atvērtais juventiņ – es tevi ļoti gaidu!”

Novēlējums jaunajiem dziedātgribētājiem: Tici man – kora viedie šajā tikšanās reizē saklausīs un sajutīs īsto tevi! Tas nekas, ka bijusi smaga darba vai studiju diena. Tas nekas, ja Tevī uzreiz neieskanas Pavaroti vai Garanča. Tas nekas, ja satraukuma tukšums galvā liek spontāni sakomponēt jaunus Pūt’ vējiņus. Ja tevī ir juventiņa gēns, viņi to noteikti uzodīs! 

Noklausīšanās notiks:
3. augustā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
4. augustā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 

Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

Published by: sabine zirdzina in Uzņemšana

Leave a Reply