All Posts in Uzņemšana

03/09/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Inga Raubena-Upmale, 1.alts

No kurienes Tu esi? Oriģināli esmu no laukiem. Lai arī dzimusi Jelgavā, pēc 3 mēnešu pilsētnieces statusa mani piespiedu kārtā atgrieza kolhozā, kurā dzīvoja mani vecāki (izrādījās, ka tā gada aizlieguma pārkāpšanu šķērsot (toreiz Stučkas, tad Aizkraukles) rajona robežas ragu vai nagu slimības dēļ, mamma panāca, paziņojot rajona robežas miličiem, ka gadījumā, ja viņu nelaidīs uz Jelgavu, miličiem nāksies pieņemt dzemdības…). Līdz 12 gadiem dzīvoju Sēlijā: kolhozā, pēc tam ciematā, tagad pagastā Valle, ko arī uzskatu par bērnības mājām, pēc tam atgriezos dzimšanas vietā Jelgavā, nu, un kopš augstskolas un arī pēc tam visi ceļi ved uz Rīgu…

Tavs vecums? 36.

Kurā balss grupā Tu dziedi? Vienmēr slavenie pirmie alti.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Ikdienā es dziedu korī “Juventus”, dejoju Kubas tautas dejas, bet nu jau arī citas latīņu dejas, un arī baletu. Lai nopelnītu naudu šīm savām kaislībām, strādāju Latvijas Pastā, esmu starptautisku projektu un pakalpojumu, kas saistās ar e-komercijas importu, eksportu un tranzītu, vadītāja. Pastā nokļuvu netīšām – bijusī kursabiedrene uzaicināja. Pa vidu pastam strādāju arī “Aldarī”, kur paveicās ar garšas un smaržas iemaņām – biju arī produkcijas testētāja. Vēlāk atgriezos pastā, kur vēl pagaidām arī esmu.

Kādi ir Tavi hobiji? Kā jau minēju, mani hobiji bez kora un dziedāšanas vēl ir dejas – Cuban salsa, Son Cubano (mana sirdsdeja), Cuban Rumba, Cuban Afro, Reggaeton, Kizomba, Bachata – daudz svešvārdu, es zinu… Šīs dejas sāku dejot pirms 9,5 gadiem, un tagad vairs nespēju savu dzīvi iedomāties bez tām, tāpat kā bez dziedāšanas. Sāku dejot netīšām – ar domu: ko es daru ziemas svētdienu vakaros? Taču neko saturīgu! Tātad jāiet beidzot dejot, par ko jau sen sapņoju. Nopirku kuponos kursus, un tā arī „iestrēgu“. Pirms gada sāku dejot baletu, kas man palīdz attīstīt dejas tehniku un ir perfekts ķermeņa lokanības, stiepšanās un izturības treniņš.
Vēl man ļoti patīk ceļot, lasīt, iet garās pastaigās dabā jebkurā gadalaikā un skatīties filmas oriģinālvalodās, īpaši angļu, krievu, vācu, spāņu, franču un itāļu. Starp citu paradokss – mani mīļie koristi mani uzskata par dejotāju, kas dzied (lai arī dziedu visu dzīvi, bet dejoju tikai nepilnus 10 gadus), bet dejotāji – par koristi, kas dejo! Pati sevi cenšos nelikt kategorijās un kastītēs – es vienkārši daru to, uz ko velk mana sirds un kas piepilda manu dvēseli. Un vēl es nedaru lietas tikai tāpat – ja daru, tad līdz galam, ar mērķi un ar domu attīstīties.

Raksturo sevi 3 vārdos! Aizrautīga, emocionāla, perfekcioniste.

Kā aizsākās Tavs kora Juventus stāsts?  Iestājos LU, bija tik daudz pārmaiņu, jauni cilvēki, cita pilsēta, cita vide, cits ritms, bardaks galvā, neko nesapratu. Un kaut kad oktobrī tētis man pēkšņi saka: “Klausies, Tu neesi kaut ko aizmirsusi? Netaisies vairāk dziedāt korī? Viss – kora gaitas pabeigtas?” Atjēdzos – ārprāts, es taču palaidu garām visas iestāšanās, ko lai dara?! Gadu negribējās gaidīt. Tētis tajā laikā strādāja LU un piedāvāja parunāt ar Edīti (Simanoviču) par iespēju tikt uz noklausīšanos “Juventus”. Tētis principā izlēma manu likteni, jo kori izvēlējās viņš (“Ja jau Tu studē LU, tad kurš gan cits koris, ja ne “Juventus”?!”), noklausīšanos arī sarunāja viņš – jutos tā, it kā saņemtu savu pirmo personīgo blatu dzīvē.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Blats tomēr bija nosacīts, jo noklausīšanās bija nopietna – tika sarunāts laiks pirms kāda no mēģinājumiem, mani klausījās visa toreizējā mākslinieciskā vadība – Jēkabsons dziļdomīgi smaidīja, Fiskovičs pateica: “Nu, ir ok.” Savukārt Kļaviņš vingrināja un vingrināja, beigās pagriezās pret mani uz pajautāja: “Kurā balsī lai Tevi liek?” Apmulsu, bet sapratu, ka tas laikam tāpēc, ka diapazons ir ok. Paprasīja, kurā balsī esmu bijusi līdz šim. Pateicu, ka pamatā 2. soprāns, uz ko viņš atbildēja: “Labi, būsi pirmais alts!” Un tā es aizgāju pa taisno uz mēģinājumu, un kopš tā brīža nekur citur nekad nav bijis plāns iet.

Cik ilgi Tu dziedi “Juventus”? “Juventus” dziedu kopš 2001. gada beigām, tātad jau 18 gadus – vāks… Ir bijuši periodi, kad domāju – viss, pietiek, cik tad var?! Bet tad parasti notiek kaut kas tāds, kas liek palikt. Piemēram, pēc devītās vai desmitās sezonas biju izdomājusi – viss, uz nākamo sezonu vairs neiešu, darīšu kaut ko citu. Kādā no jūlija nedēļas nogalēm taisīju gludināšanas dienu (dievinu gludināt…), pa TV rādīja Dziesmu svētkus un man taaaaa saskrēja asaras par to, ka “Inga, tiešām Tu vairs nebūsi sastāvdaļa no šī?! Tiešām esi gatava vairāk nedziedāt un skatīties šādus ierakstus un domāt – es tur vairs nedziedāju?! Tiešām esi gatava atteikties no kora?!” Sapratu – nē, nebūs, vēl nespēju aiziet. Gribu būt tā visa sastāvdaļa!

Kāpēc tieši koris “Juventus”? Jo man neder “vienkārši padziedāt”. Man vajag latiņu, mērķus, ambīcijas, augšanas procesu… Un “Juventus” tas viss ir! Uz citiem koriem nekad nav vilcis, pat domas nav bijušas. Un es pat nemāku paskaidrot, kāpēc. Īpaši vēl ņemot vērā faktu, ka ļoti ilgi dzīvoju ilūzijā, ka tā, kā ir “Juventus”, ir visur, bet, parunājot ar daudziem juventiņiem, kas ir bijuši citos koros vai kam draugi ir citur, saprotu, ka tā nav. Tā ir īpaša aura, kaut kāds gars, ko es nemāku paskaidrot, jo tas īsti nav aptverams. Un paradoksālākais – man šķiet, ka ar paaudžu nomaiņu tas gars tikai paspilgtinās, jo kā kolektīvs mēs esam daudz atvērtāki pret jaunajiem, viens pret otru, kaut kā vairāk nesam to lepnumu par to, ka esam “Juventus”, kaut kā vairāk radām kopības sajūtu, īpaši pasākumos – gan publiskajos, gan privātajos un tradicionālajos. Neskatoties uz to, ka mani tuvākie “Juventus” iegūtie draugi jau sen vairs šeit nedzied, es vēl joprojām jūtos te labi un kā savējā. Mans suns pat korī ir “savējais”!

Spilgta atmiņa Tavā “Juventus” dzīvē? No tādiem stresainiem kurioziem man pirmais, kas nāk atmiņā no pirmā gada un vispār manas “Juventus” sākuma pieredzes, ir pirmais koncerts LU jubilejai par godu, kas notika, šķiet, tikai pāris nedēļas pēc manas uzņemšanas. Sākas koncerts, koris stāv uz podestiem savos brīnišķīgajos zeļonkas krāsas bezformas vilnas tērpos, es pirmajā rindā pašā centrā, un pēkšņi Kļaviņš korim klusi čukst: „LU himna!“ Man smadzenēs iedegās sarkanās gaismas – kāda vēl LU himna?!? LU ir himna??? Kāpēc to nevarēja pateikt pirms koncerta un vismaz iedot notis pašai iemācīties mājās?! Bet tolaik nebija pieņemts jauniņajiem mācīt „Juventus standartu“, kas jāzina visiem. To apguva „procesā“. Tad nu mans pirmais LU himnas variants bija „zai zai zai“ un “trīsdesmit deviņi, astoņdesmit četri” jau pirmajā mēnesī... Bet tieši tādā procesā – ar intensīvu klausīšanos un ātru pielāgošanos apstākļiem arī notika visu pamata tautasdziesmu, LU himnas, Gaudeamus, “Juventus” himnas, Garūtas “Mūsu Tēvs debesīs” apguve... Un nekādas vainas – labs koncentrēšanās un apņēmības treniņš.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Jā, esot “Juventus”, ir jārēķinās ar grafiku, ar prasībām, ar kvalitāti, ar papildu ieguldījumu, arī ar repertuāra gana lielo sarežģītību – nekā citādāka kā darba dzīvē, tikai par to nemaksā. Es to uzņemos brīvprātīgi, un Tu to uzņemies brīvprātīgi, taču – tas ir to vērts, jo izaugsme ir neapšaubāma. Un, ja Tev ir izaugsme, korim ir izaugsme. Un taču ir forši mācīties jaunas lietas, ir forši atklāt, ka Tu vari vairāk! Un ir forši to darīt kopā!

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Es vēlos redzēt cilvēku, kas ar mirdzošām acīm nāk uz mēģinājumu, nesamulst un sveicina visus biedrus, ne tikai tos, kas sēž kaut kur tuvumā, kas piedalās tradīcijās, kas grib iekļauties sastāvā un kas vienkārši bauda savu laiku dziedot, pilnveidojot sevi un līdz ar to arī kori.

Noklausīšanās notiks:
3. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Lielajā aulā;

4. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora administratori Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

01/09/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Sabīne Birzgale, 1.soprāns

No kurienes Tu esi? Stāv pāri visam Valmiera ar Gauju līkumotu, bet viennozīmīgi latviete ar mājām Latvijā!

Tavs vecums? Precīzi iekļaujos kora dziedātāja vidējā vecumā.

Kurā balss grupā Tu dziedi? 1.soprāna ‘druknajā’ balsī.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Nemainīgi esmu un būšu ģeogrāfs. Arī ikdienas darba pienākumi saistās ar kartēm, attāli iegūtas informācijas analīzi, cilvēku iepazīšanu, lietu koordinēšanu un Latvijas zaļā zelta, un ĢIT izzināšanu.

Kādi ir Tavi hobiji? Līdz ko ir iespēja, ir jāiet, jābūt un jādara viss tur ārā, brīvā dabā – ēst gatavošana, domāšana, aktīva atpūta, trekings un vēl, un vēl. Brīvajā laikā man patīk izzināt jaunas vietas, ceļot, vērot cilvēkus un ainavas. Lielu prieku rodu draugiem organizējot pārgājienus ar mērķi un gardām maltītēm.  Kā arī izbaudu labu kino.

Raksturo sevi 3 vārdos! Visticamāk tās būs 3 īpašības, kuras vēlos redzēt sevī, bet vai to redzēsi arī tu?!

Kāds ir Tavs kora Juventus stāsts? Brīdī, kad ierados studēt Latvijas Universitātē, “Juventus” bija mans otrā plāna koris, kurā arī veiksmīgi iestājos. Savā pirmajā “Juventus” iestāšanās reizē tas bija liels kolektīvs ar aptuveni 100 dziedātājiem. Paralēli norisinājās uzņemšanas arī citos kolektīvos, kuri tajā brīdī šķita sasitošāki. Tā nu mana pirmā tikšanās ar “Juventus” pārtrūka pēc divu nedēļu kopā būšanas.
Atkārtoti “Juventus” es startēju pēc dažiem gadiem. Redz, kā! Veiksmīgā loze, kurā turpinu dziedāt joprojām. Pavisam neapzināti un nejauši liktenis, dažādas likumu sakarības vai citas parādības norāda uz pirmo izdarīto izvēli. Tas laikam ir tas “Juventus” faktors, kas nelaiž vaļā un Tevi ievelk pašam neapzinoties!

Novēlējums jaunajiem dziedātgribētājiem: Ir tā, ka Tu nekad nevari zināt, kas korim šajā brīdī ir nepieciešams. Varbūt tas ir tavs balss tembrs, noskaņa, virtuozitāte, harizma vai kas cits. Ir jāiet un jāmēģina pieņemt “Juventus” izaicinājums. Nemēģināsi, neuzzināsi!!

Noklausīšanās notiks:
3. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Lielajā aulā;
4. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā.
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora administratori Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

 

28/08/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Kārlis Zujs, baritons

No kurienes Tu esi? Nāku no Brocēniem, no Kurzemes, bet tagad dzīvoju Rīgā.

Tavs vecums? Es esmu 21 gadu vecs.

Kurā balss grupā Tu dziedi? Dziedu baritonu balss grupā.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Esmu students Latvijas Universitātē, kā arī kora “Juventus” dziedātājs. Piestrādāju arī kā pārdevējs. Studēju Angļu filoloģiju, jo interesē attīstīt un pielietot valodas.

Kādi ir Tavi hobiji? Kā jau lielai daļai kora biedru, arī man citiem hobijiem daudz laika neatliek, bet es palasu kādu grāmatu, noskatos kādu filmu vai satiekos ar draugiem.

Kā aizsākās Tavs kora Juventus stāsts? Kad uzsāku mācības Latvijas Universitātē, izdomāju, ka vēlētos turpināt dziedāt kādā korī, ko pirms tam biju darījis turpat Brocēnos. Tajā brīdi bija arī kora “Juventus” uzņemšana, un tā es nonācu pie secinājuma, ka jāmēģina pieteikties tieši šeit. Tā arī darīju. Tagad dziedāšu jau trešo sezonu.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Atceros, ka iepriekšējā dienā bija Latvijas Universitātes studentu svētki “Aristotelis”,  kur izbļāvos tā, ka uz iestājpārbaudījumiem man vairs nebija balss. Domāju, ka nav jēgas iet vispār, bet sapratu to, ka jāpamēģina ir. Tā nu es arī aizgāju ar aizsmakušu balsi. Izdziedāju vingrinājumus, padziedāju mazu fragmentu no dziesmas, neatceros vairs, kuras, un tiku apturēts. Teica, ka dos ziņu par rezultātiem, kas man lika domāt to, ka esmu izgāzies. Biju patīkami pārsteigts, ka nedēļu vēlāk biju viens no uzņemtajiem.

Kas Tev ir koris “Juventus”? Korī esmu, jo šeit ir forši cilvēki, ar kuriem ir patīkami pavadīt laiku gan mēģinājumos, gan koncertos un pasākumos. Vēl koris asociējas ar iespēju attīstīt sevi un savas dziedāšanas prasmes, jo kora augstā atbildības sajūta un darba līmenis ļauj attīstīties pašam.

Noklausīšanās notiks:
3. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Lielajā aulā;

4. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora administratori Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

23/08/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Anda Lagzdiņa, 1.alts

No kurienes Tu esi? No glītās Latvijas Šveices, Talsiem.

Tavs vecums? 33 gadus sens sievišķis.

Kurā balss grupā Tu dziedi? Ikdienā 1. alts, ballīšu noslēgumos mēdzu atrast arī savu iekšējos soprānu (ne spožāko, bet noteikti centīgāko un skaļāko).

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? 9 gadus esmu bijusi Ekonomikas ministrijas zobratiņš, darot visu kas vien manos spēkos, lai nosiltinātu Latviju. Nu jau 2 gadus esmu “Attīstības finanšu institūcijas Altum” komandas daļa, kas ne tikai siltina, bet palīdz Latvijai augt dažādos foršos veidos. Man patīk darīt labas, jēgpilnas lietas, kas dod labumu pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, tāpēc arī tādi darbiņi.

Kādi ir Tavi hobiji? Visu cieņu tiem, kam pēc kora sanāk laika citiem hobijiem! Ja drusku brīva laika atliek, esmu uzsākusi sevi mocīt ar skriešanu.

Raksturo sevi 3 vārdos! Kaķis, kaķis, kaķis.

Kā aizsākās Tavs kora Juventus stāsts? Tas bija sen, bet, ja pareizi atceros, 1. reizi iestājos korī, jo 3. gada bakalaura studijās C sadaļas kursiem bija divas alternatīvas - seksuālā audzināšana vai dziedāšana korī “Juventus”. Izlēmu par labu korim. Toreiz koris bija milzīgs kolektīvs ar konceptu, kas mani neuzrunāja. Kad pēc 3 gadu pauzes uzzināju, ka korī ir notikušas lielas pārmaiņas, izlēmu iestāties atkal. Jo nu dzirdēju to, ka ir pieaugušas kora ambīcijas utt. Tas jau bija daudz interesantāk.

Cik ilgi Tu dziedi “Juventus”? No sirds kopš 2011.gada. Tik ilgi, jo visu laiku ir bijusi sajūta, ka mūsu gandrīz 100 gadu senais kuģis virzās uz priekšu, ir skaidrs, uz kurieni, kāpēc. Man arī skaista šķiet mūsu iespaidīgā vēsture, gadu desmitiem vecās kora tradīcijas. Tas dod īpašu sajūtu, ka esam vairāk nekā vienkāršs koris, kas kopā uzdzied. Un, protams, kora biedri šeit ir kas maģisks.

Kādas bija Tavas sajūtas pirms uzņemšanas pārbaudījuma? Šaubas, panika, drāma, ka īpaši glīti nedziedu, ka diapazons komisks, ka stresā viss balss aparāts ķeras un lūzt. Viss slikti. Šaubas nepārvarēju, bet sapratu, ka zaudēt neko citu kā pašcieņu nevaru. Vēlme dziedāt labā kolektīvā lika pārvarēt bailes un vienkārši lēkt.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Gandrīz aizbēgu no tā, jo satraukums bija milzīgs. Šis nav tas patīkamākais process. Bet labā ziņa, ka tas beidzas ātri, pēc tam vari sev pateikt, ka tomēr esi spējis savām bailēm ausī iedziedāt kaut šķību noti, parādot, kurš te ir saimnieks, un, ja Paulu Koelju Tev iedod roku, Tu būsi izmantojis iespēju kļūt par skaista kora daļu.
Pārbaudījums bija brīnišķīgs. Nekas taču nevar būt labāks par “Jūriņ prasa smalku tīklu” solo dziedājumu LU Lielajā aulā, kad uztraukuma ietekmē izklausies pēc nožēlojamas zēģeles, kuru laivai varētu uzvilkt vien pirms tās nogrimšanas. Visu gan būtiski atviegloja draudzīgie klausītāji un vērtētāji no kora vadības un paša kora, kas saprata un juta, ka aiz uztraukuma varētu būt arī dziedamā balss.

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemta korī? Kad es iestājos, lēmums par uzņemšanu bija uzreiz. Atceros, diriģents mākslinieciskajam vadītājam pajautāja, ko ar šito darām? Un viņš atbildēja, ka būs vien jāpieņem kora rindās. Sajūtas par šo bija juceklīgas, jo biju pārsteigta, ka manā klātbūtnē šis tiek runāts, tad domāju, ka tiek kāds joks izspēlēts, jo pēc diriģenta uzdotā jautājuma bija pagarāka pauze un smīniņi. Tā apjukusi mēģināju saprast, kas tagad notiek. Kad izgāju no aulas, tad gan laikam kādu stundu nosmaidīju. Kaķis bija priecīgs un lepns.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Jārēķinās, ka mēs daudz, rūpīgi strādājam. Kā minimums 2 reizes nedēļā, ja nepieciešams biežāk. Mūsu mērķi ir lieli, bet nekad neesam bijuši ar pārliecību, ka bez smaga darba ir kas sasniedzams. Tāpēc strādājam daudz, viens otru pavelkot un palīdzot, jo mūsu stāsts ir par kopīgiem mērķiem, kuros būtisks ir ikviena korista sniegums.
Visam darbam pa vidu jārēķinās arī ar lielām ballēm.

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Man patīk strādīgi, sirsnīgi, centīgi un ambiciozi dziedātāji. Tādi tad arī varētu būt mani jaunie kora kolēģi.

Noklausīšanās notiks:
3. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Lielajā aulā;

4. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora administratori Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

14/08/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Jānis Barbans, 2.tenors

 

No kurienes Tu esi? Vispār no Inčukalna, bet nu jau labu laiku dzīvoju Rīgā.

Tavs vecums? Esmu jau krietni gados. Citi saka, ka Jēzus vecumā, bet man labāk patīk to uzskatīt par hobitu pilngadību. 33, vārdu sakot.

Kurā balss grupā Tu dziedi? Tievajos baritonos, ko oficiāli sauc par otrajiem tenoriem.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? No kora brīvajā laikā darbojos žurnālā “Ilustrētā Zinātne”, rakstu pats un rediģēju to, ko citi sarakstījuši. Patīk zināt daudz un ļaut uzzināt arī citiem.

Kādi ir Tavi hobiji? Dziedot korī, citiem hobijiem ļoti daudz laika nesanāk. Reizi divās nedēļās satiekos ar studiju biedriem “Prāta spēlēs”, lai papļāpātu un iedzertu pa kādam atspirdzinošam dzērienam, veicas tīri labi. Šad tad piedalos arī citos erudīcijas konkursos. Senāk mēdzu brīvās dienas pavadīt dabas sakopšanas talkās, bet to pēdējos gados esmu pametis novārtā.

Raksturo sevi 3 vārdos! Nepatīk humors un matemātika.

Fun facts about you: Agrā jaunībā vecākiem par šausmām varonīgi apčurāju Ļeņina pieminekli Smiltenē. Drīz pēc tam pieminekli novāca. Sagadīšanās? Nedomāju vis.

Kā aizsākās Tavs kora Juventus stāsts? Dziedāju Rīgas 2. vidusskolas korī. Kad beidzu vidusskolu un iestājos Latvijas Universitātē, gribēju turpināt dziedāt. Īsti neatceros, kāpēc izvēlējos tieši “Juventus”, tas bija ļoti sen. Bet noteikti kaut kāda loma bija tam, ka šeit jau dziedāja mans vecākais brālis. Viņš nu jau kādus 7–8 gadus korī vairs nedzied, bet es esmu palicis. Dziedu kopš 2004. gada, šoruden būs apaļi 15 gadi.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums?  Cik atceros, nekādu šaubu, vai nākt dziedāt korī “Juventus”, nebija, jo biju jauns un dumjš un vispār nezināju, uz ko es parakstos, ar ko pieaugušu cilvēku koris atšķiras no skolas kora. Uztraucies noteikti biju, bet sīkākas detaļas neatceros. Atceros, ka divas meitenes, kas arī bija atnākušas uz noklausīšanos, ļoti profesionāli pārrunāja savu gatavošanās procesu šim brīdim. Tas mani darīja bažīgu, jo es, protams, nebiju gatavojies pilnīgi nemaz. Tās meitenes pēc tam vairs neesmu saticis.
Man laikam noklausīšanās bija vieglāka nekā lielākajai daļai kandidātu. Kad pateicu savu uzvārdu, tālaika mākslinieciskais vadītājs Juris Kļaviņš prasīja, vai es gadījumā neesmu Ulda brālis. Kad izrādījās, ka esmu, vajadzēja nodziedāt dažus vingrinājumus, un tad man pateica, ka esmu uzņemts. Vajadzēšot gan vēl pamācīties pie vokālā pedagoga. Tagad kandidāti vairs tik viegli nevar tikt cauri.

Kāpēc tieši koris “Juventus”? Galvenais faktors, kas mani šeit tur, ir talantīgie, iedvesmojošie un visādi citādi brīnišķīgie kora biedri. Šeit esmu ieguvis ne tikai vienu otro ģimeni, bet pat vairākas. Protams, laiku pa laikam uzvarēt kādā konkursā vai saraudināt koncerta apmeklētājus arī ir patīkami.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? “Juventus” vārds uzliek zināmu atbildību, kā nekā mums drīz jau būs 100 gadu. Visu šo laiku dziedātāju paaudzes ir mainījušās, bet “Juventus” vienmēr ir bijis starp vadošajiem Latvijas koriem. Lai tas tā turpinātos vēl 100 gadus, arī nākamajām juventiņu paaudzēm būs intensīvi jāstrādā mēģinājumos, bieži vien arī papildmēģinājumos un bieži vien arī mājās. Bet, kad izdodas pacelt jumtu kādai lielai koncertzālei vai līdz asarām aizkustināt konkursa žūrijas locekļus, tad kļūst skaidrs, ka darbs ir bijis tā vērts. Protams, pēc intensīva darba nepieciešams arī intensīvi atpūsties, tāpēc jārēķinās, ka gatavošanos kārtējam maratonam vai doktora disertācijas aizstāvēšanai var būtiski ietekmēt kora ballīšu grafiks.

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Atraktīvu, azartisku, uzņēmīgu, pozitīvu un enerģisku. Ja vēl labi dzied, tad vispār brīnišķīgi.

Novēlējums jaunajiem dziedātgribētājiem: Visi mēs šeit esam normāli cilvēki, neviens nav profesionāls dziedātājs (ja neskaita māksliniecisko vadību, protams). Daži ar mūzikas skolas izglītību, daži bez. Bet visi kopā kaut kā vienmēr nodziedam labāk, nekā pašiem liekas, ka mākam. 15 minūtēs parādi vadībai, kādas skaņas no Tevis var dabūt laukā, un tad var gadīties, ka būs vērts uzkavēties korī 15 gadus.

Noklausīšanās notiks:
3. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Lielajā aulā;
4. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā.
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora administratori Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

 

11/08/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Marika Simanoviča, 1.alts

No kurienes Tu esi? Es esmu no Rīgas.

Tavs vecums? Sirdī vienmēr jauna kā “Juventus”.

Kurā balss grupā Tu dziedi? Esmu pirmais alts.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā?  Šobrīd strādāju “Rail Baltica” projektā.

Kādi ir Tavi hobiji? Ārpus pilnas slodzes darba un pilnas slodzes “Juventus” citiem nopietniem hobijiem laika neatliek, bet man patīk lasīt grāmatas, pļāpāt muļķības ar draugiem, šiverēt virtuvē un iepazīt jaunas vietas.

Raksturo sevi 3 vārdos! Kopumā esmu draudzīga, atvērta un smaidīga, ja mani nekaitina.

Kā aizsākās Tavs kora Juventus stāsts? “Juventus” manā dzīvē jau ir kopš agras bērnības. Domāju, ka vieni no pirmajiem vārdiem, ko pateicu, bija “Juventus” un “Dancis”. Mamma mani vienmēr ņēma līdzi uz koncertiem un kora pasākumiem, un jau no astoņu gadu vecuma es zināju, ka es dziedāšu “Juventus”. Man tik ļoti gribējās to skaisto, zilo villaini! Gribēju arī biezu un garu piepītu bizi kā “Danča” meitenēm, bet dejotāja no manis nesanāca.
Septiņpadsmit gadu vecumā pieteicos uz noklausīšanos. Spilgti to dienu neatceros. Atceros, ka biju satraukusies. Mani uzņēma pirmajos altos, lai gan skolas laikā vienmēr dziedāju soprānu. Mazliet par to pārdzīvoju, bet tad atklāju brīnišķīgo altu pasauli. Tā sākās mans ceļojums “Juventus”.

Kas Tev ir koris “Juventus”? Pēc daudzām korī nodziedātajām sezonām varu teikt, ka “Juventus” ir svarīga manas dzīves sastāvdaļa, jo šeit es esmu izaugusi. Ir gūtas lielas uzvaras, piedzīvoti sāpīgi zaudējumi, apceļotas tuvas un tālas zemes un visam pāri - iegūti draugi uz mūžu. “Juventus” ir mana otrā ģimene, un tā ir ļoti liela ģimene. Tūlīt svinēsim 100! Vienmēr koncertos ir prieks redzēt vecos dziedātājus, kas ar mirdzošām acīm dzīvo līdzi un atbalsta. Katrā nākamajā sezonā mums pievienojas jauni un talantīgi jaunieši, turpinot “Juventus” dzīves līniju. Senās tradīcijas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, un šīs zināšanas un kods iesakņojas katrā dziedātājā, un caur to ir radies un turpina pastāvēt “Juventus” cīnītāja raksturs, īpašā “Juventus” skaņa un būtība.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? “Juventus” ir dzīvesveids. Ja vēlies mums pievienoties, rēķinies, ka būs cītīgi jāstrādā un korim jāvelta daudz brīvā laika, bet Tev būs iespēja dziedāt lieliskas komandas vadībā. Tu iegūsi daudz jaunus ģimenes locekļus, kas būs Tava “aizmugure” dzīves nedienās.

Noklausīšanās notiks:
3. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Lielajā aulā;

4. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora administratori Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

06/08/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Māris Grinbergs, baritons

No kurienes Tu esi? Esmu no Kurzemes, no Saldus, bet nu jau vairāk kā pusi no sava mūža esmu Rīgas cilvēks.

Tavs vecums? Esmu par ¼ vecāks, nekā kora vidējais dziedātājs.

Kurā balss grupā Tu dziedi? Dziedu baritona balss diapazonā.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Ikdienā sēžu ofisā, daru daudz lietas saistībā ar pārdošanu un mārketingu. Studijas esmu beidzis labu laiku atpakaļ, bet īsti savā specialitātē nedarbojos.

Kādi ir Tavi hobiji? Ārpus kora aktivitātēm man tīk dzīvoties svaigā gaisā – eju pārgājienos, braucu ar velo/moto, vai vienkārši darbojos dārzā. Kad to nedaru, tad pievēršos rokdarbiem, sākot ar stiepļošanu, dažādu jūras sūdiņu apstrādi un beidzot ar ādas apstrādes lietām

Raksturo sevi 3 vārdos! Laiks, miers un krāsa!

Kā aizsākās Tavs kora Juventus stāsts? Manā kora pieredzē pirms “Juventus” bija ieviesusies 10 gadu pauze, brieda pārmaiņas privātajā dzīvē un vajadzēja kaut ko darīt, lai nedarītu muļķības. Ex. kolēģe bija nošērojusi Juventus uzņemšanas ziņojumu Facebookā. Pāris kontroljautājumu un gāju uz noklausīšanos. Principā “Juventus” trāpījās īstajā laikā un īstajā vietā. Tā nu esmu jau nodziedājis 5 sezonas un vēl kādu laiku turpināšu.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Man nebija ne mazāko šaubu iet vai neiet, pat neiespringu par uzņemšanas rezultātiem. Bija iespēja un izmantoju to vairāk paša iekšējo vajadzību dēļ. Bija samērā karsts laiks, atbraucu uz noklausīšanos ar moci, paspēju ķiverē iesvīst. Varbūt kādā bīdī aizdomājos – eeee….a toč esmu atnācis uz īsto vietu? Laikam esmu gan.
Mana noklausīšanās notika LU Lielajā aulā, žūrijā bija tā laika kora galva  Rūdolfs un vēl pāris atbildīgu personu. Biju izdomājis, ja būs jādzied dziesma, tad maukšu “Pūt vējiņi”. Bija jādzied un kad pateicu, ko dziedāšu, piebildu, ka neatceros melodiju, tikai basa partiju. Bet diriģents teica, lai maucu pa to mazo lodziņu aulas galā un būs labi. Bija ar, laikam atcerējos melodiju!

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemts korī? Bāc, noraku 2 brīvus vakarus - tā bij pirmā doma.

Kāpēc tieši koris “Juventus”? Visvairāk nelaiž vaļā augstais darba līmenis un attiecīgie rezultāti korī!

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Nāksies ziedot pusi no sava brīvā laika. Nu, labi, muldu, diezgan daudz. BET…. (© Godmanis) notetikti aizmirsīsi citus kreņķus, jo mēģinājumos tam nebūs laika.

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Gribētos redzēt seju, kas prot priecāties, komunicēt un arī paklusēt, kad to vajag. Ja vari novilkt “Pūt vējiņi”, tad pārējais ir sīkums.

Noklausīšanās notiks:
3. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Lielajā aulā;

4. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora administratori Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

10/06/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Kristīne Rubene, 2.alts

Kā Tevi sauc? Kristīne, bet korī mani dēvē par Kristiiinyy.

No kurienes Tu esi? Esmu dzimusi valmieriete, bet jau četrus gadus dzīvoju Rīgā.

Tavs vecums? Esmu 22 gadus jauna.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Esmu RTU 4. kursa studente programmā “Drošības inženierija”. Ja visas zvaigznes saliksies, tad jūnija beigās būšu darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiere. Kad pabeidzu vidusskolu, nebiju nemaz plānojusi studēt Latvijā un kur nu vēl ko saistībā ar inženieriem. Biju jau sapriecājusies, ka nekad dzīvē neredzēšu  fiziku, matemātiku utt. Bet dzīve iegrozījās citādāk, un te nu es esmu, nokārtojusi daudzos eksāmenus eksaktajos kursos, uzrakstījusi bakalaura darbu inženierzinātnēs un gaidot universitātes izlaidumu.
Ārpus universitātes esmu „Juventus” administratore, kas rūpējas par to, lai visi juventiņi vienmēr ir informēti par to, kas, kur un kā ar mums notiek un notiks, iesaistos kora sadzīviskās dzīves organizēšanā un daudz ko citu.

Kādi ir Tavi hobiji? Mans hobijs ir dzīvot! No rītiem nesteidzīgi dzert kafiju, lietainās dienās skatīties Hariju Poteru, bet saulainās dienās būt ārpus telpām pie dabas.  Esmu parastā baltā meitene, kurai patīk izbraukumi, saulrieti un „Prāta Vētra”.

Raksturo sevi 3 vārdos! Enerģētiska, uzņēmīga un apņēmīga.

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts? Par „Juventus” sāku domāt jau kā pārvācos dzīvot uz Rīgu, pateicoties vecajam, mīļajam kora biedram no Valmieras, kurš šobrīd ir arī mans „Juventus” tēvs. Divus gadus viņš mani kūdīja, ka ir jānāk un jāpievienojas viņam juventiņu rindās: „Nav ko čīkstēt, būs lieliski!” Un trešajā gadā viņam beidzot mani izdevās sakūdīt, un septembrī teju aiz rokas aizvilka līdz Lielās aulas durvīm uz noklausīšanos.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Es biju pārbijusies. Ejot noklausīšanās dienā uz LU, kādas reizes trīs biju gatava apgriezties pa 180 grādiem un iet atpakaļ uz mājām. Galvā valdīja domās – kāpēc man to vispār dzīvē vajag, varu arī neko nedarīt, nu neesmu tik kruts alts, mūzikas skolu pabeigusi esmu pirms cik tiem gadiem, neko tāpat neatceros. Bet izrādījās, ka atceros tomēr gan. Un dziedu ar tīri ok, ja jau aizvien esmu sastāvā. Vai arī vienkārši mācēju forši runāt, kas pārliecināja Valdi pie klavierēm ievilkt manā pieteikuma lapiņā plusiņu. Labi, ka biju pieteikusies uz noklausīšanos kopā ar draudzeni Elzu. Vismaz abas kopā varējām trīcēt.
Noklausīšanās notika Lielajā aulā. Pirms tam pie durvīm sēdēja Guna – tagadējā kora prezidente – un Jānis Barbans – ilggadējs juventiņš. Abi centās mani mierināt, teica, ka nekas traks nebūs. Veras aulas durvis, un nu ir mana kārta. Pa durvīm ielaida tā laika kora prezidente Sabīne (ironiski - arī valmieriete, ar kuru kopā mūzikas skolā mācījāmies). Aulas vidū atradās klavieres, pie kurām sēdēja Valdis. Iedevu viņam savu aizpildīto anketu. Viņš man jautāja: “Vai Tu esi satraukusies?” Atbildēju: “Jā, un ļoti.” Viņš: “Tas nekas, es arī!” Un tad nu sākām. No sākuma iesildīšanās vingrinājumi, tālāk nospēlēja intervālus uz klavierēm, kuri man bija jāatkārto. No sākuma viegli, tālāk – aizvien grūtāk. Pateicoties galvā aizvien lielajai putrai un aulas akustikai, beigās nespēju nofiksēt nevienu skaņu un slīku arvien lielākā kaunā. Un tad jādzied sevis sagatavotā dziesma. Teikšu godīgi, savā mūžā TIK šķībi nekad nebiju dziedājusi. Izejot pa aulas durvīm, domāju, ka nekad tur neatgriezīšos.

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemta korī? Es biju ļoti pārsteigta, zinot manu šķībo dziedājumu noklausīšanās pārbaudījumā. Bet biju nu ļoti laimīga! Un biju vēl laimīgāka, ka Elza bija uzņemta kopā ar mani. “Vismaz nebūs jāiet uz pirmo mēģinājumu vienai pašai un būs kāds, ar ko parunāt!” tāda bija mūsu abu pirmā doma.

Kas Tev ir koris “Juventus”? Šī ir mana otrā sezona, kad Juventus ar godu un lepnumu varu saukt par savu otro ģimeni. Nav nekas maģiskāks kā pirms koncertiem vai konkursiem uztaisīt mūsu “čupiņu” un trīs reizes kopīgi elpot, lai pēc tās sazemēti un savienoti visi kopā neizskaidrojamā saitē viens ar otru kāptu uz skatuves apburt gan skatītājus, gan pašus ar savu skanējumu un emocijām. Mani nav viegli aizkustināt vai aiz laimes saraudināt, bet, kopā ar juventiņiem esot uz skatuves, degot par savu vārdu “Juventus”, kvalitāti un vienam par otru, tas ir izdevies vairākkārt. Korim ir kolosāla mākslinieciskā vadība, kura mūs gan sapurina, gan savieno visus kopā, gan liek noticēt sev, gan apmīļo, gan sadod pa biksēm, ja esam to izpelnījušies. Nav tāda sadalījuma viņi (vadība) un dziedātāji, bet gan mēs – juventiņi – visi kopā lielā uzticībā, uzcītībā un mīlestībā. Tādēļ arī saka: “Juventus – tas ir uz mūžu!”

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? “Juventus” ne tikai Tev nodrošinās vienmēr rezervētus vismaz pirmdienu un ceturtdienu vakarus, bet arī būsi pievienots kora čatam un visām citām ekstrām, kuras nodrošinās nekad nejusties vientuļi, jo tajos teju nepārtraukti būs informācijas un joku plūsma. Koris kļūs par Tavu biežāko attaisnojumu neierasties uz ģimenes viesībām, romantiskām nedēļas nogalēm vai draugu dzimšanas dienām, bet tas arī nekas, jo Tev blakus būs Tavi korabiedri mēģinājumos, koncertos, konkursos un kora pasākumos (kuros ierašanās ir obligāta), kuri Tevi sapratīs labāk par visiem pārējiem, jo būsiet visi iemesti vienā laivā. Rēķinies, ka Tavs draugu loks paplašināsies - iegūsi palīgus mēbeļu nešanā uz savu jauno dzīvokli, līdzcietējus diplomdarbu rakstīšanā, vienmēr būs kāds, ko pasaukt ciemos uz kafiju vai vīnu. Ko zini, varbūt sadraudzēsies tik ļoti, ka varēsi vismaz daļu saukt par saviem sirdsdraugiem un kopā īrēt dzīvokli.

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Gaidu spēcīgu otro altu ar skaistu balsi, pozitīvu attieksmi, labiem jokiem un to, iespējams, pašam nezināmo juventiņa gēnu sirdī.

Novēlējums jaunajiem dziedātgribētājiem: Uz pāris šķībām notīm acis pievērs, svarīgākais ir, kas ir tevī iekšā, ar kādu message un impulsu nāc uz kori. Nav jēgas no sevis neko tēlot, mūsu vadība tāpat uzreiz sajutīs, vai Tevī slēpjas īpašais juventiņa gēns.

Noklausīšanās notiks:
3. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Lielajā aulā;

4. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora administratori Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

09/06/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Rinalds Segliņš, 2.bass

No kurienes Tu esi? Es esmu no Rīgas.

Tavs vecums? Man ir 23 gadi.

Kurā balss grupā Tu dziedi? Dziedu 2. basu.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Ikdienā strādāju par taksistu, jo ar to var labi nopelnīt, kā arī paralēli strādāju kā muitas brokeris, kas ir cieši saistīts ar loģistiku un kravu pārvadājumiem.

Kādi ir Tavi hobiji? Savu brīvo laiku pavadu sportojot. Man ļoti patīk aktīvs dzīves veids, it īpaši ekstrēmais sports.

Kā aizsākās Tavs kora Juventus stāsts? Korī “Juventus” dziedu pateicoties drauga ieteikumam. Tā kā savu bērnību esmu saistījis ar mūziku un agrāk dziedājis arī vidusskolas korī, gribēju savu ikdienu atkal saistīt ar mūziku. Pats īsti neko daudz nezināju par koriem, tapēc nācu uz pirmo kori, par kuru biju dzirdējis.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Man īsti nebija šaubas par to, vai nākt dziedāt uz kori, es biju pārliecināts, ka es mīlu mūziku, un koris ir mana iespēja attīstīt dziedāšanas prasmes. Kad pirmo reizi atnācu uz uzņemšanas pārbaudījumu, jutos nedaudz sabijies. Lielajā aulā biju tikai es un divi vadības pārstavji. Dīvainā kārtā tās bailes pēkšņi pazuda, jo biju drošs par to, ka es to varu izdarīt un pierādīt, ka protu dziedāt un atpazīt nošu augstumus. Nekad neaizmirsīšu momentu, kad pārbaudīja, kādā diapazonā es spēju dziedāt, un pēc tā abi vadības pārstāvji nevarēja izlemt kurā balss grupā es dziedāšu - viens teica, ka tenoru, bet otrs, ka baritonu. Godīgi sakot, esmu laimīgs, ka galu galā dziedu 2. basu, nevis tenoru.

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemts korī? Dienā kad saņēmu ziņu par to, ka esmu uzņemts korī, mani pārņēma ļoti liela sajūsma un prieks, ka beidzot savu dzīvi atkal varēšu saistīt ar mūziku!

Kas Tev ir koris “Juventus”? “Juventus” dziedu jau trešo gadu un šobrīd šķiet, ka šo kori nekad nepametīšu, jo ir patiesi patīkami dziedāt kopā ar tik foršiem cilvēkiem. Vēl viens no iemesliem, kas mani jau tik ilgi ir noturējis šī kora rindās, ir tas, ka kora vadībai ir mērķis uz lieliem sasniegumiem. Šobrīd koris “Juventus” man ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, bez šī kora dzīve kļūtu garlaicīga.

Noklausīšanās notiks:
3. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Lielajā aulā;

4. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora administratori Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

05/06/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Austra Pleša, 1.alts

No kurienes Tu esi? Dzimusi un augusi Rīgā.

Tavs vecums? Nu jau ceturtdaļgadsimts – 25.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Esmu ieguvusi bakalaura grādu komunikācijas zinātnē. Mana izvēle studēt šo virzienu bija apzināta, interese par radošajām industrijām man ir bijusi vienmēr un tā tikai pastiprinājās, uzsākot mācības universitātē. Šobrīd augstskolu jau kādu brīdi esmu absolvējusi un strādāju par mārketinga speciālisti. Varu droši teikt, ka ikdiena paiet dinamiski – rūpējos par uzņēmumu sociālajiem tīkliem, radot saturu un meklējot arvien jaunus veidus, kā uzrunāt auditorijas. Paralēli koordinēju arī dažādus projektus un mēdzu organizēt arī iekšējos saliedēšanās pasākumus.

Kādi ir Tavi hobiji? Man ļoti patīk ceļot. Mani vienmēr ir interesējis, kā dzīvo cilvēki citās valstīs, kultūru atšķirības, ikdienas dzīve, tāpēc bieži vien ceļojumos iepazīstu, kāda ir dzīve kā vietējam, izmantojot platformu Couchsurfing. Mēdzu arī stopēt, lai pārvietotos no punkta A uz punktu B. Tādejādi esmu iepazinusi ārkārtīgi daudz superīgus cilvēkus no dažādām valstīm un vienmēr priecājos, ja kāds nolemj atbraukt ciemos uz Rīgu.
Bieži piedalos arī dažādās erudīcijas spēlēs kopā ar draugiem, kas ir lieliska izklaide. Parasti gan mūsu komanda izvirzās pirmajās vietās no beigām, bet galvenais jau ir piedalīties, vai ne?

Raksturo sevi 3 vārdos! Aktīva, pozitīva, runātīga!

Kā aizsākās Tavs kora Juventus stāsts? Sāku mācīties pirmajā kursā augstskolā un “Juventus” bija izsludinājis atlasi, par kuru radio rullītī bija dzirdējusi mana mamma. Viņa man par to pastāstīja un ieteica apskatīties plašāku informāciju par “Juventus”. To arī izdarīju, un, ņemot vērā, ka toreiz mācījos Latvijas Universitātē un “Juventus” ir LU koris, nospēlēja arī šis faktors un pieteicos.
Tā nu sanācis, ka neesmu mācījusies mūzikas skolā, nepazīstu notis, tāpēc tā arī bija mana lielākā baža, tomēr par spīti tam, nolēmu mēģināt un pieteikties “Juventus”. Arī šobrīd – pēc pāris gadiem, esmu ļoti priecīga, ka toreiz nenobijos un pieteicos atlasei.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Atceros, ka biju viena no pēdējām dalībniecēm, kas devās uz noklausīšanos.  Lai gan centos doties ar vēsu prātu un dienas pirmo daļu biju pavadījusi, apmeklējot lekcijas, pienākot noklausīšanās laikam – uztraukums parādījās.  Šķiet, ka tā iespaidā uz atlasi biju atnākusi ātrāk nekā vajadzētu un sanāca kādu brīdi pasēdēt un gaidīt, kad tikšu izsaukta uz noklausīšanos. Pie sevis domāju – tikai mierīgi, lai gan sirsniņa daudzījās.
Tolaik šķita, ka noklausīšanās pagāja salīdzinoši ātri. Lika dziedāt dažādus vingrinājumus un, ja pareizi atceros, bija arī jāsagatavo dziesma, tāpat īsi tika pastāstītas arī informatīvas lietas. Pēc atlases bija grūti saprast, kā gāja, tāpēc sāku gaidīt rezultātus un, saņemot apstiprinājuma ziņu par iekļūšanu sastāvā, biju ļoti priecīga, ka varu pievienoties “Juventus”.

Kas Tev ir koris “Juventus”? Kopš dziedu Juventus, koris ir kļuvis par manu otro ģimeni. Ir piedzīvots ārkārtīgi daudz skaistu un īpašu notikumu, šeit dzied tik forši un interesanti cilvēki. “Juventus” ir spilgts emociju virpulis. Te savienojas enerģija, aizrautība, uzticēšanās, prieks, spēks, kas kopā veido īpašo un unikālo “Juventus” sajūtu, ko patiesi ir iespējams izjust tikai tad, ja pats esi daļa no kolektīva. Tas patiesi ir maģiski un to nav iespējams aizstāt.

Novēlējums jaunajiem dziedātgribētājiem: Ienirstiet “Juventus” pasaulē, ķeriet skaistos un burvīgos mirkļus gan uz skatuves, gan mēģinājumu laikā, izbaudiet kopā būšanu. Cītīgi apmeklējiet mēģinājumus, mācieties un esiet pozitīvi. Nebaidieties no grūtībām un aiciniet priekšniecību uz koncertiem, lai reizēs, kad vajadzēs mazu mirklīti aizskriet ātrāk, bosi paši gribētu skriet līdzi!

Noklausīšanās notiks:
3. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Lielajā aulā;

4. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora administratori Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.