All Posts in Juventus 100

29/04/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Kristiāns Tiļugs, 1.tenors

Kas Tu esi?
Mans vārds ir Kristiāns. Ikdienā strādāju būvmateriālu tirdzniecībā – esmu veikala vadītājs, pārstāvot CAPAROL brendu. Un jauktā kora JUVENTUS 1. tenors.

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Darbs ar klientiem, konsultācijas, veikala saimnieciskā darbība – tas viss aizņēma dienas lielāko daļu, jo būvniecības nozare ir aktīva jebkurā laikā. Neiztrūka arī blakusprojekti, kormēģinājumi, vienkārša izklaide ar draugiem, aktīvā atpūta.

Kas šobrīd ir mainījies?
Pandēmijai sākoties, valdīja neziņa – ko var? Ko nevar? Kas notiks tālāk? Vai vispār kaut kas notiks? Drīz vien viss atrisinājās. Daudz cilvēku sāka strādāt no mājam, rosīties pa savām saimniecībām un centās tās savest kārtībā. Darba apjoms būtiski kāpa, lai varētu apmierināt augošo pieprasījumu, tādējādi palielinājās arī darba slodze. Ir palicis nedaudz mazāk brīvā laika iecienītām nodarbēm, kā, piemēram, riteņbraukšanai, ēst gatavošanai. Pat vienkārša ģitāras strinkšķināšana dažreiz ir jāatliek uz vēlāku laiku. 

Kā Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Pirmkārt jau vienkāršas socializēšanās ar cilvēkiem. Ne tikai kora biedri, draugi un paziņas, bet arī dažs labs kolēģis vaigā nav redzēts ilgu laiku. Pietrūkst arī manas sirdslietas – mūzikas. Klausīties to var jebkurā brīdī, bet būt pašam visā tajā procesā iekšā ir pavisam kas cits.

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Šajā laikā var saredzēt dažādas labas lietas. Procesi mainās, un tas dod iespēju pārvērtēt savu vērtību skalu. Kaut ko nolikt malā, kaut ko uzlabot vai sākt kaut ko no jauna. Gandrīz katrā ikdienas darbībā var novērot izmaiņas – ir mainījusies ēdienkarte un ēšanas paradumi, veikalos vairs neviens netaranē ar iepirkumu ratiņiem. Šādas mazās vienības var uzskaitīt daudz.  

Kuru vietu mājās esi pataisījis par savu darba ofisu?
Ja godīgi, tad nav bijusi vajadzība pēc šāda soļa. Bet ja vajadzētu – dzīvojamā istabā man ir ļoti ērts dīvāns.

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Vismaz reizi nedēļā cenšos atrast laiku kādai muzikālai nodarbei – vingrinājumi, muzikālais materiāls. Pārsvarā tie arī ir ierasto mēģinājumu vakari.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
“...Smējāmies, smējāmies un tad sākās…”

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Daudz smaidu un daudz sirsnības. Par dziedāšanu neko neteikšu, tikai to, ka rūsa no balss saitēm nokritīs pēc laika.

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Pirms pandēmijas man bija atvaļinājuma galamērķī nosprausta tāda valsts kā Uzbekistāna. Pirmā tā nebūs, bet viena no pirmajā lietām – noteikti.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Laika trūkuma dēļ reti sanāk vienkārši pastaigāties.

Pirktākais produkts?
Pamatīgu kāpumu produktu skalā ir piedzīvojušas zivis. 

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Gatavot. Un, protams, arī paēst

Viena lieta, ko vari ieteikt cilvēkam, lai atvieglotu šo laiku?
Manuprāt, jebkurš no grupas “Simply Red” “live” koncertiem sniegs pozitīvu noskaņojumu.

20/04/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Inga Raubena-Upmale, 1. alts

Kas Tu esi?
Mans vārds ir Inga. Esmu radošs, reizē gana sazemēts cilvēks, kurš gribētu strādāt darbu, kas saistīts ar dzīvnieku labdarību, taču, ņemot vērā dažādus apstākļus, pagaidām esmu viens no e-komercijas pakalpojumu, projektu un klientu kūrētājiem, manuprāt, mūžīgā uzņēmumā Latvijas Pasts. Mani korabiedri mani sauc par dejotāju, kas dzied, savukārt dejubiedri – par koristi, kas dejo, taču es sevi nemīlu likt nekādās kategorijās, un šajā gadījumā tās abas ir manas lielās “loves” (lasīt latviski). Tāpat mana vājība ir dzīvnieki, no kuriem mīļākais, protams, ir mans suncis Riko, kas nosaukts par godu kora dziesmai, ar kuru tika “paņemts” mans pirmais Grand Prix Juventus sastāvā.

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Manu ikdienu pirms pandēmijas varētu nosauktu par skrējienu vāveres ritenī – apkārtējie lielākoties nespēja saprast, kā es tik daudzas aktivitātes spēju iespiest 24 stundās dienā. Darbs, koris vismaz 2 x nedēļā, dažādas Kubas un ne tikai dejas vismaz 4 x nedēļā, draugi, ballītes, šovgrupu treniņi, kad tādi vēl bija (un, ja bija, tad arī varēja izvērsties ap 3 x nedēļā), kursi, mājasdarbi, lauki, kādreiz vēl klāt joga, ūdens aerobika, trenažieru zāle, kaut kur pa vidu jāiespiež paēšana un 5 stundas miega labākajā gadījumā. 

Kas šobrīd ir mainījies?
Šobrīd iepriekšējais skrējiens ir konkrēti apturēts, pirmajā pandēmijas vilnī es iegrimu darbā līdz padsmit stundām dienā – ņemot vērā nozari, kurā strādāju, nebija arī citu variantu (šķiet, ka šobrīd internetā iepērkas 99% cilvēku), taču tas noteikti nebija veselīgi. Apskaudu tos, kas varēja sportot, būt dabā, veikt vērtību pārvērtēšanu utt. Kad tas ieilga, sapratu, ka nav tādu tikai pozitīvu vai tikai negatīvu iznākumu nevienam – ja ir pārslodze, nav ok, ja nav darba un nav iespēju to arī atrast – arī nav gluži labākais variants…
Nu jau ir izstrādājies tāds kā sava veida jauns ritms – darbs lielākoties no mājām, taču cenšos reizi, divas nedēļā būt arī ofisā. Tagad tieši tas ir pārvērties par “vides maiņu”, kas dod papildu motivāciju. Līdz tam bija pilnīgi otrādi – novērtēju regulārus komandējumus un pa retai reizei darbu no mājām, kad jāraksta “garie gabali” un atskaites. Un mana ārpusdarba ikdiena pēc gada jau ir paspējusi aizpildīties ar citādām aktivitātēm vai iepriekšējo modifikācijām – daudz staigāju (gan ikdienas pastaigas “pa rajonu” ar Riko, gan cenšos nedēļas nogalēs aizdoties uz kādu dabas taku vai iziet Rīgā nezināmu maršrutu), daudz meditēju, mācos, vairāk lasu, vairāk satieku vecākus, ir kvalitatīvas draugu tikšanās “online” , vairāk taisu ēst un eksperimentēju, beidzot taisu šo to arī no saldā gala, arī dejoju, jo šobrīd ir tik lieliska iespēja mācīties tiešsaistē no ārvalstu pasniedzējiem.

Kā Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Visvairāk pietrūkst socializēšanās. Es zināju, ka esmu sabiedriska būtne, bet ka tik ļoti… To sapratu jau pirmajā pandēmijas vilnī. Šobrīd nākusi klāt vēl sajūta, ka pietrūkst pieskārienu – dejošanā šī bija tik pierasta lieta, ka tagad šķiet, ka iziesim “brīvībā” vai nu pilnīgi atrofējuši šo maņu un spēju pieskarties, vai arī tieši otrādi – būsim kļuvuši kā dienvidnieki, kas nespēj paiet viens otram garām neapķeroties.
Pietrūkst klātienes tikšanos ar draugiem un garu sarunu pie vīna. Pietrūkst iknedēļas deju ballīšu un kora lietu – mēģinājumu, tās sajūtas, ka tu kaut kam gatavojies un “tur kaut kas briest”… Pietrūkst ceļojumu – esmu pieķērusi sevi pie domas, ka ilgojos pat pēc lidmašīnu izplūdes gāzes smakas un rindām drošības kontrolē. Pietrūkst restorānu apmeklējumu, kad var pagaršot to, ko mājās nav iespējams uztaisīt.

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Patiesībā es saskatu diezgan daudz pozitīvu lietu. Viena no tām – no manas personiskās zonas ir izsijājušies cilvēki, ko uzskatīju par draugiem, bet kas patiesībā bija tikai paziņas, tā teikt, šie “plauktiņi” ir sakārtoti, un man ir skaidrība, ar ko varu rēķināties. Arī tas skrējiens – visur būt, visu paspēt, bet tajā visā pazaudēt sevi –, bija lieks, un es ļoti ceru, ka pie tā neatgriezīšos. Kopumā uzskatu, ka šis ir laiks un varbūt pat iespēja katram cilvēkam izvērtēt sevi, savu dzīvi, ieradumus, uzskatus, cilvēkus un vidi sev apkārt, tāpēc ceru, ka no šī visa mēs “iziesim ārā” daudz labāki, vērtīgāki un ar lielāku pievienoto vērtību gan sev, gan apkārtējiem, arī videi un galu galā zemeslodei.
Arī tas, ka cenšos aiziet gulēt “šodienā”, ir viena pozitīva lieta, kas noteikti nāk par labu gan manam izskatam, gan veselībai. Dažreiz arī sanāk. 🙂

Kuru vietu mājās esi pataisījusi par savu darba ofisu?
Īsti lielas izvēles nebija, līdz ar to mans ofiss ir pusdienu galds starp virtuves un viesistabas zonu, kas dažreiz tomēr tiek arī atbrīvots, ja gribas pasēdēt pie galda tā “pa skaisto”. Sēžu pie loga un, atpūtinot acis, varu vērot, kā pretī ceļ māju. Pirms tam gan man skats patika labāk – ķirbju lauki, koki, smilšu vērpetes no lauka pavasarī…

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Tieši pirmdienās man sanāk dažādi kursi vai nu jau arī solfedžo, ko noorganizējusi kora vadība, – tā ir gan vērtīga informācija, gan arī tik trūkstošā saikne ar “savējiem”. Ceturtdienās viena no manām deju pasniedzējām noorganizējusi lēdiju nodarbību, līdz ar to arī te man sanāk tāds online pasākums tikai dāmām – endorfīni tiek uzņemti gana daudz, un labi, ka tā.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Pirmais teikums visdrīzāk būs: “Nu…. tas bija tāds ļoti interesants laiks, par kuru sākumā šķita, ka tā notiek tikai filmās…”

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Skaņas ziņā varētu būt līdzīgi kā pēc vasaras pauzes, kad skaņa ir, bet šķiet, ka baterija nosēdusies. Cilvēciskajā ziņā – ja vēl joprojām eksistēs 2 m attāluma ierobežojums, tad mums būtu jānāk sumo kostīmos, jo es tiešām nespēju iedomāties, kā to varēs nokontrolēt…

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Ceļojuma plāns ar labākajiem vietējās virtuves restorāniem.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Atkarīgs no sezonas, taču dodu priekšroku vietām, kur ir mežs un purvāji.

Pirktākais produkts?
Dārzeņi, augļi, vīns – tas nav mainījies.

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Pastaiga, filma, grāmata, sazvans ar kādu draudziņu vai draugu bariņu.

Viena lieta, ko vari ieteikt cilvēkam, lai atvieglotu šo laiku?
Ja ēdiens ir dzīves bauda kā man, tad atrast laiku eksperimentēt ar tagad tik daudz pieejamām garšīgām un veselīgām recepšu vietnēm, piemēram, @insta: #edamskaisti, #sirdsvirtuve, #paulafreimane. Ja patīk mācīties un iegūt jaunu info: Venta Sīļa lekcijas @LUOpenMinded.

14/04/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Matīss Martinovs, baritons

Kas Tu esi?
Muzikāls cilvēks, kurš neatceras dziesmu vārdus.

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Pietiekami aktīva, lai telemārketinga konsultanti nepilnas minūtes laikā saprastu, ka mājās nesēžu un kabeļtelevīzijas piedāvājumus var nemaz neizteikt.

Kas šobrīd ir mainījies?
Hobiji un paradumi īsti nav mainījušies, mainījusies to specifika – korim nenotiek mēģinājumi, koncerti, ārpus kora pagājušais gads pagājis ar mazāk paraplanierisma sacensībām. Salīdzinoši vairāk laika tiek pavadīts pie datora, jo daļa no klātienes pasākumiem nu jau notiek virtuālajā vidē. Šajā laikā vairāk sanācis pievērsties krosiņu skriešanai, kā arī uz šo sezonu sanāk nopietnāk pievērsties lidošanai. Galvenā īpatnība šobrīd ir tāda, ka ir mazliet vairāk brīva laika, mazliet vairāk laika padomāt, ko un kā darām, un attiecīgi visu darīt labāk.

Kā Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Pietrūkst iespēju iepazīt jaunus paziņas/draugus. 

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Tas, ka šobrīd cilvēki vēl izteiktāk parāda savus uzskatus, būtību un īpašības. Ja spēj to pamanīt, uz daudziem sanāk paraudzīties no cita skatu punkta.

Kuru vietu mājās esi pataisījis par savu darba ofisu?
Strādāju klātienē un darbu uz mājām neņemu. Tas nemainās.

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Ir vairāk laika, lai pagatavotu nopietnas vakariņas. Te gan laikam jāsaka, ka biežāk gatavoju, lai gan arī iepriekš tas nebija retums.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Tas bija notikumiem bagāts gads...

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Viss būs slikti – Rinalds kavēs, intonācija slīdēs, piekusīsim jau pēc iedziedāšanās.

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Būtībā jau katru dienu daru to, ko vēlos izdarīt. Šajā laikā izklaide prasa vairāk izdomas, cilvēku satikšana – vietu brīvā dabā. Un atgriešanās ierastajā ikdienā būs tik pakāpeniska, ka nemanīsim.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Cenšos pastaigās neatkārtoties un gan jau nākamā pastaigu vieta uz to brīdi arī būs mīļākā, tāpēc nav jēgas dot atbildi, kas tūlīt būs nepatiesa.

Pirktākais produkts?
Minerālūdens un hematogēna batoniņi.

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Sportošana un lidošana ar paraplānu.

Viena lieta, ko vari ieteikt cilvēkam, lai padarītu šo laiku vieglāku?
Lasot šīs atbildes, esi pavadījis pietiekami daudz laika pie ekrāna, lai atpūstos un izietu pastaigāties.

06/04/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Lelde Diāna Černovska, 2. alts

Kas Tu esi?
Mani sauc Lelde. Pāris vārdos par mani sakot - es esmu Juventus 2. alts, brīvajā laikā dabas cilvēks, bet profesionālajā dzīvē jurists. 

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Ikdiena pirms pandēmijas saistās ar kolēģiem, vakariem draugu lokā un kultūras pasākumiem. Lielākā daļa laika tika pavadīta darbā, tādēļ brīvos brīžus izmantoju mēģinājumiem un kādam koncertam vai teātra izrādei. Savukārt brīvdienas vienmēr tika izmantotas, lai sanāktu uz kādu spēļu vakaru vai dotos izbraucienā. 

Kas šobrīd ir mainījies?
Kā jau visiem, dzīve ir mainījusies krietni. Mājas ir pārvērtušās par darba vietu, atpūtas vietu un guļvietu. Pieklājīgās darba drēbes ir aizstājis halāts un sporta bikses, spēļu vakari ar draugiem ir pārvērtušiem par Zoom zvaniem, un ledusskapis tiek virināts neskaitāmas reizes dienā. Priecājos, ka vismaz Latvijas ietvaros ceļot netika aizliegts, jo izbaudu iespēju iepazīt jaunas vietas arī tepat. 

Kā Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Šķiet, ka visvairāk man pietrūkst kustības un dzīvības visapkārt. Sākot no ģimenes sanākšanām, līdz stāstu vakariem, diskusijām un koncertiem dažādās vietās. 

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Šajā visā ir daudz kā laba, bet, nosaucot vienu, teikšu, ka šis ir iemācījis cilvēkiem novērtēt lietas, kas iepriekš bija pieņemtas par pašsaprotamu normu. 

Kuru vietu mājās esi pataisījusi par savu darba ofisu?
Jāsaka, ka man ir ļoti paveicies, jo mājās jau bija kabinets, tādēļ man nebija jāveic pielāgojumi, lai varētu strādāt. Tomēr, neskatoties uz to, strādājusi esmu arī virtuvē, dīvānā un vienkārši sēžot uz grīdas, lai kaut kā izturētu šo laiku. 

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Lai arī kā gribētos slinkot, mēģinājumu vakarus esmu aizstājusi ar grāmatvedības kursiem un kulinārijas praktizēšanu, tādēļ izklaidēju sevi ar jaunām zināšanām.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Cilvēki bija drusku par daudz ieskrējušies, tādēļ kaut kādi augstāki spēki lika visiem piebremzēt un no jauna novērtēt pamatvērtības, un visi sunči tika apmīļoti tā, kā nekad.

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Pilnu prieka. Šķiet, ka visi ir noilgojušies pēc mēģinājumiem un dziedāšanas. Šai galu galā bija jābūt simtgades sezonai, tādēļ visiem būs prieks atsākt īstenot plānus, kurus izjauca pandēmija.

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Domāju, ka ierastajā ikdienā mēs neatgriezīsimies kādu laiku, tādēļ manas vēlmes aprobežojas ar kūkas gabaliņu un izdzertu kafiju kādā kafejnīcā. Klusībā gaidu, kad varēšu satikt visus mīļos, aiziet uz teātri un aizbraukt kaut kur tālāk par Latviju.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Piemājas meža takas gar Lielupi un jūriņa starp Ragaciemu un Klapkalnciemu. 

Pirktākais produkts?
Milti.

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Gatavošana un iešana dabā. Šīs brīvajos brīžos mainās ar vietām.

Viena lieta, ko vari ieteikt citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Noteikti iesaku Netflix dokumentālo filmu Seaspiracy, tā ir viena no pēdējā laika filmām, kas atstāja uz mani iespaidu un lika padomāt par pasaulīgām lietām. Dvēseles un gara mierināšanai kā vienu no sava pandēmijas laika atklājumiem varu nosaukt Viesatas upes dabas taku Tukuma pusē. Ziemas laikā tur bija ārprātīgi skaisti.

30/03/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Liene Pērkone, 2. soprāns

Kas Tu esi?
Es esmu samērā pozitīva būtne vārdā Liene. Kad tas bija ļauts, tad korī dziedāju 2. soprānu, paralēli strādājot tik aizraujošā vietā kā Rīgas cirks, un papildus darbam un korim vēl paspēju iesaistīties arī TEDx konferenču rīkošanā gan Rīgā, gan Londonā. Un, ja tas vēl nešķiet pietiekoši, tad ik pa laikam kopā ar tēti izejam kādu garāku rogainingu.

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Mana ikdiena pirms pandēmijas bija ļoti skrienoša. Vienmēr šķita, ka dienā ir mazliet par maz stundu un īsti nekam nesanāk laika, lai gan izdarīts bija ļooooti daudz. Un interesanti, ka to uzskatīju par normālu ritmu! Tagad, kad viss ir piebremzējies, nemaz negribas atpakaļ to skriešanu.

Kas šobrīd ir mainījies?
Gandrīz viss ir mainījies – mazāka skriešana, iepirkšanās tiešsaistē, darbs no mājām (kādreiz domāju, ka no mājām ir daudz grūtāk strādāt), nav vairs pasākumu, kurus rīkot, nav restorāna, uz kuru aiziet (bet ir restorānu piegāde uz mājām) un principā gandrīz viss, izņemot pastaigas, notiek mājās!

Kā Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Visvairāk pietrūkst tā, ka nevaru IZVĒLĒTIES aizbraukt pie ģimenes, satikt draugus, apskauties ar tuvajiem cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības ietvariem vai izvēlēties aiziet uz restorānu vai koncertu. Ja šī izvēle būtu, tad būtu vieglāk neaiziet uz restorānu vai teātra izrādi vai nesatikt kādu, jo tā būt mana izvēle. Bet šobrīd visus noteikumus raksta kaut kas, ko ar aci nav iespējams saskatīt…

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Man pat ir vairākas! 

  • Esmu iemācījusies vairākas jaunas ēdienu receptes, jo cik tad var ēst vienu un to pašu vai pasūtīt piegādes?
  • Daudz vairāk staigāju pa Rīgu – tik daudz Lielajos kapos laikam neesmu iepriekš bijusi!
  • Daudz vairāk novērtēju klātienes tikšanās (drošā veidā) vai dienas, kad tomēr sanāk ar kādu kolēģi klātienē strādāt (jo citādi nevar).
  • Citādāk arī redzu strādāšanu no mājām – domāju, ka mans vispārējais stresa līmenis un trauksmes sajūta noteikti ir samazinājies.
  • Daudz vairāk laika pavadu telefona sarunās ar ģimeni (iepriekš tā nebija, jo vienmēr bija iespēja satikties, lai arī tik bieži to nemaz nedarījām, bet tagad šķiet, ka jāsazvanās biežāk, jo satikties nedrīkst). 

Kuru vietu mājās esi pataisījusi par savu darba ofisu?
Man ir ļoti paveicies, jo dzīvojam 3 istabu dzīvoklī. Šobrīd dzīvoklī ir iekārtotas 2 darba vietas – manam mājsaimniecības biedram, kurš ir skolotājs, stundas notiek viesistabā, savukārt es esmu ieslēpusies mūsu noliktavas istabā blakus veļas žāvētājam un pie sienas piekārtiem ričukiem (bet fons Zoom zvaniem, protams, ir pieklājīgs).

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Kā nu kuru vakaru – pārsvarā tās ir pastaigas vai izbrauciens ar ričuku, slinkākos vakaros kāda filma vai seriāls ar vīna glāzi un vakariņām. Nu, vai arī zvans draugiem vai ģimenei!

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Droši vien cilvēcei bija nepieciešama pauze, lai reāli ievērotu to, kas notiek apkārt uz pasaules, ka tā negriežas tikai ap mums, bet ka esam ļoti saistīti ar dabā notiekošajiem procesiem. Un šo ir ļoti viegli aizmirst, ja ikdiena sastāv no vienas skriešanas.

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Kā lielu atvieglojumu, jo beidzot balss saites varēs sākt trenēt un būs daudz jēgpilnāka laika pavadīšanas sajūta! Bet satiekoties droši vien visi vairāk gribēsim apskauties un parunāties un mazāk dziedāt. Iespējams, pirmais mēģinājums pat jātaisa kā ballīte. 🙂

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Ļoti gribu aiziet uz restorānu un uz kādu dzīvās mūzikas koncertu. Pietrūkst tās enerģijas, ar ko tu kā klausītājs/skatītājs apmainies ar uz skatuves esošo mākslinieku. Neviens digitālais formāts to nespēj imitēt…

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Pārsvarā pa Rīgu, jo nav sava auto, taču dažas reizes nesmādēju arī izbraukšanu no Rīgas – uz Amatas upi, Siguldu vai Cēsīm. Rīgā super atklājums pandēmijas laikā ir burvīgā Mārupīte un skaistie saulrieti Andrejsalā un Ķengaraga promenādē (tur gan vairāk ar riteni braukājos).

Pirktākais produkts?
Vīns…

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Pokera spēlēšana vienas mājsaimniecības ietvaros – parasti sanāk ļoti jautri!

Viena lieta, ko vari ieteikt citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Iesaku pavadīt daudz laika dabā un jo tālāk no Rīgas, jo labāk. Ja ir iespēja strādāt attālināti, tad atrast kādu lauku māju (varbūt ir savs īpašums, varbūt kādiem draugiem, kas uz vietas tur nedzīvo) un aizbraukt kādu nedēļu pastrādāt no laukiem – pilnīgi cits dzīves ritms un iedvesma!
Ja tādas iespējas nepastāv, tad jau iepriekš pieminēju – pastaiga gar Mārupīti vai saulriets Ķengaraga promenādē (tur ir arī ļoti daudz gulbju).

25/03/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Kārlis Krastiņš, bass

Kas Tu esi?
Es esmu Kārlis Krastiņš, ķīmijas un ģeogrāfijas skolotājs Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. No darba brīvajā laikā esmu basketbola komandas menedžeris, kora “Juventus” bass. Tāpat studēju LU Dabaszinātņu un IT skolotāju programmas 4. kursā, šī semestra beigās iegūšu bakalaura grādu un būšu skolotājs arī pēc visiem papīriem.

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
No rīta ar smaidu sejā devos uz darbu, kur centos skolēniem iemācīt mācīties. Darbs skolā deva lielisku iespēju attīstīt savas komunikācijas prasmes, diena pagāja ļoti ātri, jo skolā ar rutīnu saskarties nebija iespējams. Pēc darba devos vai nu uz universitāti, vai studēju lekciju materiālus patstāvīgi. Tāpat divas reizes nedēļā apmeklēju kora mēģinājumus, menedžēju basketbola komandas darbību divās amatieru basketbola līgās, piedalījos prāta spēlēs, satiku draugus un ģimeni. Mana ikdiena ritēja nemitīgā skrējienā starp Valmieru un Rīgu. 

Kas šobrīd ir mainījies?
Mainījies ir pilnīgi viss. Teju visu mācību gadu strādāju attālināti, man vairs nav iemesla uzvilkt kreklu, žaketi un buktētās bikses, kas bija mans darba tērps. Tāpat darbs kļuvis daudz nogurdinošāks, darba apjoms ir palielinājies un nav skaidrības par to, ko un kādā līmenī skolēni ir apguvuši. Vienīgā labā lieta ir tā, ka varu no rītiem ilgāk pagulēt! Visi mani hobiji šobrīd ir nolikti uz pauzes, līdz ar to meklēju citus veidus, kā sevi izklaidēt.

Kas Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Visvairāk man pietrūkst ikdienas steigas un atrašanās nemitīgā kustībā. Man pietrūkst kora mēģinājumu, kuros varēju atslēgties no ikdienas un nodoties savam hobijam – kormūzikai. Tāpat man ļoti pietrūkst manas basketbola komandas, kura ir mans lolojums jau kopš vidusskolas pēdējās klases.

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Man ir iespēja pavadīt savu ikdienu kopā ar savu draudzeni, kas iepriekš nemitīgās skriešanas dēļ izdevās vien pāris reizes nedēļā.

Kuru vietu mājās esi pataisījis par savu skolas solu un darba ofisu?
Strādājot no mājām, par manu ofisu ir kļuvusi virtuve, kur atrodas vienīgais galds manā dzīvoklī. Ja nepieciešams klausīties lekcijas, tad mēdzu doties pastaigā pa mežu. Lekcijas klausos austiņās, tajās aktīvi līdzdarbojos un lekciju materiālus pārskatu mājās atkārtoti, lai neko nepalaistu garām.

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Spēlēju NBA 2k21 video spēli uz savas spēļu konsoles. Esmu kļuvis par profesionālu geimeri. Tāpat skatos dažādus seriālus un filmas, dodos pastaigās, lasu grāmatas un žurnālus. Reizēm arī piepalīdzu vakariņu gatavošanā.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Es varēju neiet ārā no mājas un sabiedrība man par to teica paldies!

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Pirmais mēģinājums noteikti būs emocionāls, bet tajā pat laikā ļoti nogurdinošs. Dziedāt vairākas stundas no vietas būs liels izaicinājums balss saitēm, kas vairāk nekā gadu būs gulējušas ziemas miegā. Pirmo mēģinājumu gaidu ar nepacietību!

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Nopirkšu aviobiļetes un došos pārgājienā pa Alpu kalniem.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Valmieru esmu izstaigājis krustu šķērsu, tāpēc visi pastaigu maršruti šeit man jau sāk šķist garlaicīgi, taču iebraucējiem noteikti iesaku doties pastaigā cauri pilsētai gar Gauju. Tāpat visiem iesaku izstaigāt Gaujas dabas taku Strenčos. 

Pirktākais produkts?
Apelsīni, jo cenšos rītu iesākt ar svaigi spiestu apelsīnu sulu.

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Videospēļu spēlēšana un došanās pastaigās, austiņās klausoties podkāstus.

Viena lieta, ko vari ieteikt citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Dodies pastaigās ārpus mājas, tās lieliski ļauj sakārtot domas un palīdz izvēdināt galvu pēc garas dienas pie datora. Tāpat iesaku izlasīt J. N. Harari grāmatu “21 lekcija 21. gadsimtam”. Šī grāmata, iespējams, Tev palīdzēs labāk saprast apkārt notiekošo!

16/03/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Jānis Barbans, 2. tenors

Kas Tu esi?
Mani sauc Jānis. Man ir 35 gadi. Vēl pavisam nesen biju galvenais redaktors vienam no Latvijas populārākajiem žurnāliem, bet tas darbs man vairs nesagādāja nekādu prieku, tāpēc nolēmu riskēt un pašā krīzes pilnbriedā uzrakstīju atlūgumu. Diemžēl (vai par laimi) nekāda ilgā atpūta nesanāca, jo ātri vien jauni darbi atrada mani un es atradu jaunus darbus. Pašlaik izbaudu pēdējās dienas bezdarbnieka statusā.

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Pirms pandēmijas katru darbdienu gāju uz biroju. Lai gan varēju strādāt arī no mājām, biroja vidē varēju labāk koncentrēties darbam. Pa vakariem – koris vai dažādi citi pasākumi, draugi. Brīvdienas arī parasti bija aizplānotas labu laiku uz priekšu. Tādu pilnīgi brīvu brīžu, ko varēju veltīt tikai sev, bija pamaz.

 Kas šobrīd ir mainījies?
Ļoti daudz kas ir mainījies. Vispirms pandēmija piespieda iemācīties strādāt no mājām. No sākuma bija grūti, bet ar laiku tas pat sāka patikt labāk nekā darbs birojā. Nav kora. Visa sociālā dzīve ir izbeigusies, ja neskaita virtuālās ballītes laiku pa laikam.

Kas Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Pietrūkst cilvēku. Apskāvienu, smaidu, bezrūpīgas sēdēšanas un nieku runāšanas labu draugu kompānijā.

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Iespēja biroja darbu veikt no mājām pēkšņi vairs nav ekstra, bet elementāra pamatlieta.

Kuru vietu mājās esi pataisījis par savu darba ofisu?
Gatim Šļūkam bija tāda karikatūra, kur čalis veļas laukā no gultas un pa telefonu saka priekšniekam, ka ir jau pusceļā uz darbu, jo turpat blakus ir galds. Mana guļamdarbistaba izskatās gandrīz identiski. Datorgalds kādreiz bija patukšs, bet tagad ir no vienas vietas nokrauts ar dažādām darba lietām.

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Eju garās pastaigās. Esmu Rīgu izstaigājis krustu šķērsu no Sarkandaugavas līdz Mārupei un no Iļģuciema līdz Juglai. Skatos dažādus stendapus. Piedalos tiešsaistes viktorīnās. Nupat esmu sev par lielu prieku atguvis arī spēju lasīt daiļliteratūru – pēdējās pāris nedēļās esmu izlasījis vairāk grāmatu nekā pēdējo piecu gadu laikā.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Man nepatika.

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Droši vien būs daudz raudāšanas. Un būs milzu bauda atkal dziedāt kopā un sajust, cik mēs labi izklausāmies – pat pēc ilgas pauzes.

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Satikšos ar visiem nesatiktajiem mīļcilvēkiem – draugiem, ģimeni. Un ieplānošu kādu ārzemju ceļojumu.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Pirmajā pandēmijas cēlienā izstaigāju visas kapsētas sasniedzamības rādiusā. Bet ziemā staigāt pa kapiem nav tik forši, tāpēc izvēlos citus galamērķus. Ļoti patīk blandīties pa Āgenskalna mazajām ieliņām, Lucavsalu, Zaķusalu, Maskavas forštati.

Pirktākais produkts?
Droši vien maize, bet tā nav interesanta atbilde. 😊 Vēl varētu būt maltā gaļa. Pandēmijas laikā esmu iemācījies pagatavot ļoti garšīgas kotletes un vēl garšīgāku maltās gaļas mērci.

Viena lieta, ko vari ieteikt citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Britu humora šova “Mock the Week” sadaļa “Scenes we’d like to see”. 19 sezonu laikā tur ir bijis daudz ģeniālu joku.

09/03/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Māra Jēgere, 2. soprāns

Kas Tu esi?
Mans vārds ir Māra. Esmu lepna vidzemniece, kuras saknes meklējamas ciemā, kas sākas ar Au. Jo vecāka es kļūstu, jo vairāk mani velk pie mūsu zemes, laukiem un dabas, un par šo šūpulī ielikto mīlestību esmu pateicīga saviem vecākiem.
Esmu mākslas entuziaste. Jau kādus 9 gadus darba dienās esmu mūzikas menedžmenta skrūvīte vienā no Eiropas labākajiem profesionālajiem koriem. Un koris manā dzīvē nav tikai darbs, tā ir arī daļa no manas sirds. “Juventus” ģimenē esmu laimīgs II soprāns, kā arī otro gadu ikdienā palīdzu ar administratīviem darbiņiem.
Es ļoti mīlu visus dzīvos kustonīšus, pat pelītes, no kurām, atzīšos, man ir bail. Neprotu vienaldzīgi uz ielas paiet garām sunīšiem un vienmēr ar ilgām noskatos uz zirgiem. Tā nebūtu es, ja man blakus nebūtu mans uzticamais četrkājainais draugs – suņuks Munks. 

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Mana ikdiena bija ļoti dinamiska. Plānotājs pierakstīts pilns līdz augšai ar darbiem, notikumiem, draugu tusiņiem, koncertiem, kultūras pasākumiem. Es bieži devos komandējumos, biju radusi nedomājot sakravāt koferi un jau nākamajā mirklī atrasties taksometrā, lai dotos uz lidostu. Dažkārt atgriezos mājās, izkrāvu netīro veļu no kofera, nomainīju to uz “svaigām” drēbēm un devos tālāk.
Es bieži tikos ar draugiem, bieži apciemoju savu ģimeni. Mana ikdiena sastāvēja no suņa menedžmenta, jo mazais draugs manas prombūtnes laikā ceļoja pie savām auklēm. Bija koris un kora pasākumi, izaicinājumi. Daudz sirsnīgu kopā būšanu. Toreiz bija baigais skrējiens un man ļoti pietrūka laika sev. 

Kas šobrīd ir mainījies?
Šobrīd aptuveni 60% no darba veicu mājās. Nedēļā divas dienas dodos uz ofisu. Citreiz retāk. Nenotiek klātienes koncerti. Ir bijuši tikai pāris, bez publikas. Tu sēdi “tukšā” Rīgas Domā, mākslinieki dzied un rodas tāda apokaliptiska sajūta. Nav arī komandējumu. Nav ceļojumu. Pēdējais bija pirms gada februārī.
Daudz laika pavadu mājās ar Munku. Dodamies garās pastaigās, kavējam viens otram laiku, mācamies jaunus trikus. Sestdienās, svētdienās dodamies ārpus Rīgas apskatīt mūsu skaisto Latviju. Esam izstaigājuši mežus, purvus, Baltijas jūras piekrasti un dažādas pilsētas. Mūsu ģimene ir paplašinājusies – vairs neesam divi, bet gan pieci.
Lai aizbēgtu no vienmuļās rutīnas, kas gribot negribot rodas šajos “mājsēdes” apstākļos, esmu sākusi pievērst vairāk uzmanības savam uzturam, kā arī veselīgam dzīvesveidam. Esmu sākusi darīt to, ko agrāk šķita, ka nevarētu, bet vienmēr klusumā apbrīnoju tos, kas to dara – dodos ziemas peldēs un no rītiem esmu sākusi nodarboties ar jogu.
Ir atradies laiks sev, laiks, lai satiktu sevi, iepazītu, pieņemtu. Dzīve šobrīd ir daudz mierīgāka, bet šis miers, šķiet, dažbrīd ir lielāks izaicinājums par to “skrējienu”, kas bija agrāk. 

Kas Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Man pietrūkst klātienes tikšanās ar ģimeni un draugiem. Bezrūpīgās tērzēšanas pie kāda dzēriena krūzes. Un es ļoti ilgojos pēc agrajiem rītiem lidostā un silto zemju saulītes. 

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Es noteikti saskatu vairākas pozitīvas lietas, bet, ja jānosauc viena, tad esmu pateicīga par “iespēju” trenēt pacietību un iecietību. 

Kuru vietu mājās esi pataisījusi par savu darba ofisu?
Guļamistabā man ir galds pret logu, kurā parasti iespīd pēcpusdienas saulīte. Un uz galda ir mani skaistie fikusi, līdakaste, darba dators un grāmatas.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Tas bija laiks, kad vārdiem klātiene un neklātiene mainījās nozīme un būtība. 

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Tas būs ļoti sirsnīgs notikums. Ticu, ka no lielās mīlestības enerģijas un sirsnīgajiem apskāvieniem LU Lielās aulas jumts pacelsies debesīs. 

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Es aizbraukšu ciemos pie savas ģimenes un mīļošu viņus līdz bezspēkam. 

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Sūnām aizaugušie priežu meži. 

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Ziemas peldes. Gan jūrā, gan ezeriņos un Latvijas upēs. 

Viena lieta, ko vari ieteikt citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Manuprāt, šobrīd svarīgi veidot noteiktu rutīnu, lai ikdienā vari atzīmēt “kastītēs” ķeksīšus par padarīto. Man tā ir no rītiem – glāze ūdens, vingrošana, kontrastduša, 20 minūtes lasīšanai, veselīgas brokastis, gara pastaiga ar suni pa Biķernieku mežu, klausoties putnu dziesmas vai kādu podkāstu. P.S. “Conan o’Brien Needs A Friend” ir lieliska pozitīvisma deva stundas garumā. 

02/03/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Samanta Strojeva, 1.soprāns

Kas Tu esi?
Mani sauc Samanta, bet daudzi mani sauc par Sami. Studēju LU Bioloģijas fakultātes maģistros, kā arī esmu mazais darba rūķītis RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā un E.Gulbja laboratorijā.

 Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Manā ikdienā bija grūti atrast kādu brīvu brīdi. No rīta – universitāte vai darbs, mēdza arī būt tā, ka no rīta darbs, pa dienu – universitāte, tad vakarā – koris vai kāds pasākums ar draugiem. Sestdienās un svētdienās gāju arī uz autoskolu. Trakākais manā ikdienā bija tas, ka bija jābrauc no viena Rīgas gala uz otru. Dzīvoju Purvciemā, universitāte atrodas Torņakalnā, darbs – Kleistos. Katru dienu ceļā aiziet vismaz kādas 3–4 h. Pa to laiku var mierīgi paņemt normālu diendusiņu. 

Kas šobrīd ir mainījies?
Ja es biju pieradusi pie tā, ka man vispār nebija daudz brīvā laika, tad tagad ir tā, ka ar miegu esmu uz “Jūs”. Divi darbi un universitāte – tā ir mana ikdiena. Mainījies arī tas, ka lielākā mana ikdienas uzmanība tiek veltīta mums visiem ļoti pazīstamajam vīrusiņam. Nākas gan paskatīties, kāds tas ir, ko tas dara un arī vai kādam tas ir. Interesanti, vai ne? Bet tici man, es labāk gribētu, lai tas pēc iespējas ātrāk pazustu un vairāk neparādītos.

Kas Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Visvairāk man pietrūkst lekciju klātienē. Esmu tāds cilvēks, kam patīk mācīties, un mājas vide diemžēl nemotivē to darīt. Pietrūkst mazo satikšanos ar draugiem, paziņām. Pietrūkst kora mēģinājumu, jo tas bija veids, kā atslēgties no ikdienas. Ļoti pietrūkst ceļošanas, sporta zāles... eh… daudz kā pietrūkst. 

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Paskatīties, kā ir, kad tev ir jāatsakās no savas ierastās ikdienas. Tas ir labs veids, kā pamainīt kaut ko un izmēģinātu ko jaunu. 

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Oi, tie bij grūti laiki…

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Protams, ka satikšu visu sen neredzētos un tuvākos cilvēkus. 

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Noteikti filmu skatīšanās. Ja ir brīvs brīdis, tā ir lieta, ko es noteikti izbaudīšu. Esmu sev pat uztaisījusi check listu ar filmām, kuras man ir obligāti jānoskatās.

Viena lieta, ko Tu ieteiktu citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Es iesaku uztaisīt mājās ģenerāltīrīšanu. Protams, tas var nodarbināt tevi, bet bieži vien kādā stūrītī, kādā kastītē var atrast kaut ko tādu, kas tev uzlabos garastāvokli vai atsauks atmiņā kādu skaistu dzīves notikumu. Tas taču ir patīkami! Nesen arī noskatījos vienu filmu – Dallas Buyers Club, noteikti iesaku.

23/02/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Valdis Tomsons, mākslinieciskais vadītājs

Kas Tu esi?
Es esmu vīrietis, kam drīz paliks 40 gadi, tētis saviem diviem bērniem, vīrs savai sievai, dēls, brālis, brālēns utt. Ja mēs runājam par darbu, esmu diriģents LU jauktajam korim Juventus jau 6 gadus, kā arī dziedātājs un viens no dirģentu komandas Valsts Akadēmiskajā korī „Latvija”.

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Manā ikdienā vislielāko laiku no manas dzīves aizņēma darbs, abi kori. No rītiem tas bija Valsts koris, divreiz vai trīsreiz nedēļā vakaros tas bija koris „Juventus”. Klāt, protams, vēl nāca koncerti, koncertturnejas, komandējumi. Tā ka mans darbs nebija laika ziņā normēts – no pirmdienas līdz piektdienai no 9.00 līdz 17.00. Koncerti regulāri bija nedēļu nogalēs. Bija jāspēj “nomenedžēt” abu darbu laiki, kā arī jāspēj atrast laiks sev, ģimenei, bērniem. Īstenībā bija tāds kārtīgs, ātri iegriezies darbu un dzīves rats, kur viss bija jāpaspēj.

Kas šobrīd ir mainījies?
Man viss ir mainījies principā par 180 grādiem, jo Covid situācija un valstī noteiktie noteikumi neļauj satikties, mēģināt un koncertēt ar „Juventus”, kā arī Valsts kora darba temps ir stipri palēlinājies un apjoms samazinājies. Es vislielāko laiku pavadu mājās kopā ar savu ģimeni un katras dienas pastaigās.

Kas Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Pietrūkst daudz kā. Protams, ka ļoti pietrūkst mana mīļkora „Juventus”, pietrūkst satikt šos jauniešus, pietrūkst viņu degošās acis dziedot, viņu aizrautība, skaistās balsis un to saplūšana kopā, cenšoties atrast izslīpētu un izsmalcinātu kopskaņu. Visvairāk pietrūkst muzicēšanas, tā bija izveidojusies kā daļa no manas asinsrites, daļa no manas būtības. Agrāk dziedāšana korī šķita kā kaut kas pašsaprotams, šodien skaidrs, ka tā var arī nebūt. Ļoti cerams, ka vairs ne uz ilgu laiku.  Pietrūkst satikt cilvēkus, redzēt viņu sejas bez maskas, runāt, apskauties. Klātienes kā tādas. Ļoti pietrūkst ceļošanas, biju pieradis diezgan bieži būt Rīgas lidostā, iekāpt lidmašīnā un lidot, lai arī kur tas nebūtu.

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Es domāju, ka ir daudz pozitīvu lietu. Protams, visupirms tas ir laiks un iespēja būt ar manu ģimeni, ar maniem bērniem. Šajā laikā esmu, nebaidīšos to teikt, viņus iepzinis daudz vairāk, dziļāk, esmu par to neizsakāmi laimīgs! Caur šo un arī caur to, ka ir daudz brīva laika būt, domāt, esmu vairāk arī iepazinis sevi.

Kuru vietu mājās esi pataisījis par savu darba ofisu?
Laikā, kad vadu attālinātos kora mēģinājumus pie datora, mans improvizētais ofiss bija pie klavierēm.

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Esmu ar ģimeni, taisām vakariņas, liekam bērnus gulēt, lasām pasakas par Emīla nedarbiem vai Gulivera piedzīvojumiem liliputu zemē. Pēc tam kāds seriāls Netflix.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Divtūkstoš divesmito gadu sākumā Tava mamma varēja neiet uz skolu!

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Visdrīzāk pēc pandēmijas mēģinājumi atsākies individuāli vai mazās grupās. Bet vairāk domāju par to, kāds varētu būt pirmais mēģinājums bez ierobežojumiem, kad varēsim viss koris būt kopā. Domāju, tas būs ļoti emocionāls vakars visiem. Satikties, būt kopā un DZIEDĀT!!

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Grūti teikt. Visdrīzāk, ka rezevēšu kādu aviobiļeti. 

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Pastaigas, pastaigas!! Tās ir ieņēmušas būtisku vietu manā ikdienā. Tas ir svaigs gaiss, būšana tikai ar sevi. Man ir ļoti paveicies ar to, ka savulaik izvēlējāmies dzīvot Carnikavā. Te ir brīnišķīga apkārtne ar Piejūras dabas parku un jūru rokas stiepiena attālumā.

Pirktākais produkts?
Šokolādes Kāruma sieriņi meitai.

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Tās noteikti ir pastaigas! Šogad ziema ir bijusi izcili skaista un iedvesmojoša. Ar bērniem esam sākuši slidot, visi esam sajūsmā! Bet arī gaidu, kad nokusīs sniegs, kāpšu atpakaļ uz sava šosejas velo. Vēl šajā laikā esmu noskatījies tik daudz seriālu kā nekad iepriekš. Paldies, Netflix, ka tu esi!

Viena lieta, ko vari ieteikt citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Laikam nebūšu konkrēts, bet atļauj sev baudīt dzīvi, palutini sevi, mīli sevi un pievērsies tam, kas tevi padara laimīgu.