Archives for April 2021

29/04/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Kristiāns Tiļugs, 1.tenors

Kas Tu esi?
Mans vārds ir Kristiāns. Ikdienā strādāju būvmateriālu tirdzniecībā – esmu veikala vadītājs, pārstāvot CAPAROL brendu. Un jauktā kora JUVENTUS 1. tenors.

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Darbs ar klientiem, konsultācijas, veikala saimnieciskā darbība – tas viss aizņēma dienas lielāko daļu, jo būvniecības nozare ir aktīva jebkurā laikā. Neiztrūka arī blakusprojekti, kormēģinājumi, vienkārša izklaide ar draugiem, aktīvā atpūta.

Kas šobrīd ir mainījies?
Pandēmijai sākoties, valdīja neziņa – ko var? Ko nevar? Kas notiks tālāk? Vai vispār kaut kas notiks? Drīz vien viss atrisinājās. Daudz cilvēku sāka strādāt no mājam, rosīties pa savām saimniecībām un centās tās savest kārtībā. Darba apjoms būtiski kāpa, lai varētu apmierināt augošo pieprasījumu, tādējādi palielinājās arī darba slodze. Ir palicis nedaudz mazāk brīvā laika iecienītām nodarbēm, kā, piemēram, riteņbraukšanai, ēst gatavošanai. Pat vienkārša ģitāras strinkšķināšana dažreiz ir jāatliek uz vēlāku laiku. 

Kā Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Pirmkārt jau vienkāršas socializēšanās ar cilvēkiem. Ne tikai kora biedri, draugi un paziņas, bet arī dažs labs kolēģis vaigā nav redzēts ilgu laiku. Pietrūkst arī manas sirdslietas – mūzikas. Klausīties to var jebkurā brīdī, bet būt pašam visā tajā procesā iekšā ir pavisam kas cits.

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Šajā laikā var saredzēt dažādas labas lietas. Procesi mainās, un tas dod iespēju pārvērtēt savu vērtību skalu. Kaut ko nolikt malā, kaut ko uzlabot vai sākt kaut ko no jauna. Gandrīz katrā ikdienas darbībā var novērot izmaiņas – ir mainījusies ēdienkarte un ēšanas paradumi, veikalos vairs neviens netaranē ar iepirkumu ratiņiem. Šādas mazās vienības var uzskaitīt daudz.  

Kuru vietu mājās esi pataisījis par savu darba ofisu?
Ja godīgi, tad nav bijusi vajadzība pēc šāda soļa. Bet ja vajadzētu – dzīvojamā istabā man ir ļoti ērts dīvāns.

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Vismaz reizi nedēļā cenšos atrast laiku kādai muzikālai nodarbei – vingrinājumi, muzikālais materiāls. Pārsvarā tie arī ir ierasto mēģinājumu vakari.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
“...Smējāmies, smējāmies un tad sākās…”

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Daudz smaidu un daudz sirsnības. Par dziedāšanu neko neteikšu, tikai to, ka rūsa no balss saitēm nokritīs pēc laika.

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Pirms pandēmijas man bija atvaļinājuma galamērķī nosprausta tāda valsts kā Uzbekistāna. Pirmā tā nebūs, bet viena no pirmajā lietām – noteikti.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Laika trūkuma dēļ reti sanāk vienkārši pastaigāties.

Pirktākais produkts?
Pamatīgu kāpumu produktu skalā ir piedzīvojušas zivis. 

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Gatavot. Un, protams, arī paēst

Viena lieta, ko vari ieteikt cilvēkam, lai atvieglotu šo laiku?
Manuprāt, jebkurš no grupas “Simply Red” “live” koncertiem sniegs pozitīvu noskaņojumu.

20/04/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Inga Raubena-Upmale, 1. alts

Kas Tu esi?
Mans vārds ir Inga. Esmu radošs, reizē gana sazemēts cilvēks, kurš gribētu strādāt darbu, kas saistīts ar dzīvnieku labdarību, taču, ņemot vērā dažādus apstākļus, pagaidām esmu viens no e-komercijas pakalpojumu, projektu un klientu kūrētājiem, manuprāt, mūžīgā uzņēmumā Latvijas Pasts. Mani korabiedri mani sauc par dejotāju, kas dzied, savukārt dejubiedri – par koristi, kas dejo, taču es sevi nemīlu likt nekādās kategorijās, un šajā gadījumā tās abas ir manas lielās “loves” (lasīt latviski). Tāpat mana vājība ir dzīvnieki, no kuriem mīļākais, protams, ir mans suncis Riko, kas nosaukts par godu kora dziesmai, ar kuru tika “paņemts” mans pirmais Grand Prix Juventus sastāvā.

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Manu ikdienu pirms pandēmijas varētu nosauktu par skrējienu vāveres ritenī – apkārtējie lielākoties nespēja saprast, kā es tik daudzas aktivitātes spēju iespiest 24 stundās dienā. Darbs, koris vismaz 2 x nedēļā, dažādas Kubas un ne tikai dejas vismaz 4 x nedēļā, draugi, ballītes, šovgrupu treniņi, kad tādi vēl bija (un, ja bija, tad arī varēja izvērsties ap 3 x nedēļā), kursi, mājasdarbi, lauki, kādreiz vēl klāt joga, ūdens aerobika, trenažieru zāle, kaut kur pa vidu jāiespiež paēšana un 5 stundas miega labākajā gadījumā. 

Kas šobrīd ir mainījies?
Šobrīd iepriekšējais skrējiens ir konkrēti apturēts, pirmajā pandēmijas vilnī es iegrimu darbā līdz padsmit stundām dienā – ņemot vērā nozari, kurā strādāju, nebija arī citu variantu (šķiet, ka šobrīd internetā iepērkas 99% cilvēku), taču tas noteikti nebija veselīgi. Apskaudu tos, kas varēja sportot, būt dabā, veikt vērtību pārvērtēšanu utt. Kad tas ieilga, sapratu, ka nav tādu tikai pozitīvu vai tikai negatīvu iznākumu nevienam – ja ir pārslodze, nav ok, ja nav darba un nav iespēju to arī atrast – arī nav gluži labākais variants…
Nu jau ir izstrādājies tāds kā sava veida jauns ritms – darbs lielākoties no mājām, taču cenšos reizi, divas nedēļā būt arī ofisā. Tagad tieši tas ir pārvērties par “vides maiņu”, kas dod papildu motivāciju. Līdz tam bija pilnīgi otrādi – novērtēju regulārus komandējumus un pa retai reizei darbu no mājām, kad jāraksta “garie gabali” un atskaites. Un mana ārpusdarba ikdiena pēc gada jau ir paspējusi aizpildīties ar citādām aktivitātēm vai iepriekšējo modifikācijām – daudz staigāju (gan ikdienas pastaigas “pa rajonu” ar Riko, gan cenšos nedēļas nogalēs aizdoties uz kādu dabas taku vai iziet Rīgā nezināmu maršrutu), daudz meditēju, mācos, vairāk lasu, vairāk satieku vecākus, ir kvalitatīvas draugu tikšanās “online” , vairāk taisu ēst un eksperimentēju, beidzot taisu šo to arī no saldā gala, arī dejoju, jo šobrīd ir tik lieliska iespēja mācīties tiešsaistē no ārvalstu pasniedzējiem.

Kā Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Visvairāk pietrūkst socializēšanās. Es zināju, ka esmu sabiedriska būtne, bet ka tik ļoti… To sapratu jau pirmajā pandēmijas vilnī. Šobrīd nākusi klāt vēl sajūta, ka pietrūkst pieskārienu – dejošanā šī bija tik pierasta lieta, ka tagad šķiet, ka iziesim “brīvībā” vai nu pilnīgi atrofējuši šo maņu un spēju pieskarties, vai arī tieši otrādi – būsim kļuvuši kā dienvidnieki, kas nespēj paiet viens otram garām neapķeroties.
Pietrūkst klātienes tikšanos ar draugiem un garu sarunu pie vīna. Pietrūkst iknedēļas deju ballīšu un kora lietu – mēģinājumu, tās sajūtas, ka tu kaut kam gatavojies un “tur kaut kas briest”… Pietrūkst ceļojumu – esmu pieķērusi sevi pie domas, ka ilgojos pat pēc lidmašīnu izplūdes gāzes smakas un rindām drošības kontrolē. Pietrūkst restorānu apmeklējumu, kad var pagaršot to, ko mājās nav iespējams uztaisīt.

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Patiesībā es saskatu diezgan daudz pozitīvu lietu. Viena no tām – no manas personiskās zonas ir izsijājušies cilvēki, ko uzskatīju par draugiem, bet kas patiesībā bija tikai paziņas, tā teikt, šie “plauktiņi” ir sakārtoti, un man ir skaidrība, ar ko varu rēķināties. Arī tas skrējiens – visur būt, visu paspēt, bet tajā visā pazaudēt sevi –, bija lieks, un es ļoti ceru, ka pie tā neatgriezīšos. Kopumā uzskatu, ka šis ir laiks un varbūt pat iespēja katram cilvēkam izvērtēt sevi, savu dzīvi, ieradumus, uzskatus, cilvēkus un vidi sev apkārt, tāpēc ceru, ka no šī visa mēs “iziesim ārā” daudz labāki, vērtīgāki un ar lielāku pievienoto vērtību gan sev, gan apkārtējiem, arī videi un galu galā zemeslodei.
Arī tas, ka cenšos aiziet gulēt “šodienā”, ir viena pozitīva lieta, kas noteikti nāk par labu gan manam izskatam, gan veselībai. Dažreiz arī sanāk. 🙂

Kuru vietu mājās esi pataisījusi par savu darba ofisu?
Īsti lielas izvēles nebija, līdz ar to mans ofiss ir pusdienu galds starp virtuves un viesistabas zonu, kas dažreiz tomēr tiek arī atbrīvots, ja gribas pasēdēt pie galda tā “pa skaisto”. Sēžu pie loga un, atpūtinot acis, varu vērot, kā pretī ceļ māju. Pirms tam gan man skats patika labāk – ķirbju lauki, koki, smilšu vērpetes no lauka pavasarī…

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Tieši pirmdienās man sanāk dažādi kursi vai nu jau arī solfedžo, ko noorganizējusi kora vadība, – tā ir gan vērtīga informācija, gan arī tik trūkstošā saikne ar “savējiem”. Ceturtdienās viena no manām deju pasniedzējām noorganizējusi lēdiju nodarbību, līdz ar to arī te man sanāk tāds online pasākums tikai dāmām – endorfīni tiek uzņemti gana daudz, un labi, ka tā.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Pirmais teikums visdrīzāk būs: “Nu…. tas bija tāds ļoti interesants laiks, par kuru sākumā šķita, ka tā notiek tikai filmās…”

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Skaņas ziņā varētu būt līdzīgi kā pēc vasaras pauzes, kad skaņa ir, bet šķiet, ka baterija nosēdusies. Cilvēciskajā ziņā – ja vēl joprojām eksistēs 2 m attāluma ierobežojums, tad mums būtu jānāk sumo kostīmos, jo es tiešām nespēju iedomāties, kā to varēs nokontrolēt…

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Ceļojuma plāns ar labākajiem vietējās virtuves restorāniem.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Atkarīgs no sezonas, taču dodu priekšroku vietām, kur ir mežs un purvāji.

Pirktākais produkts?
Dārzeņi, augļi, vīns – tas nav mainījies.

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Pastaiga, filma, grāmata, sazvans ar kādu draudziņu vai draugu bariņu.

Viena lieta, ko vari ieteikt cilvēkam, lai atvieglotu šo laiku?
Ja ēdiens ir dzīves bauda kā man, tad atrast laiku eksperimentēt ar tagad tik daudz pieejamām garšīgām un veselīgām recepšu vietnēm, piemēram, @insta: #edamskaisti, #sirdsvirtuve, #paulafreimane. Ja patīk mācīties un iegūt jaunu info: Venta Sīļa lekcijas @LUOpenMinded.

14/04/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Matīss Martinovs, baritons

Kas Tu esi?
Muzikāls cilvēks, kurš neatceras dziesmu vārdus.

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Pietiekami aktīva, lai telemārketinga konsultanti nepilnas minūtes laikā saprastu, ka mājās nesēžu un kabeļtelevīzijas piedāvājumus var nemaz neizteikt.

Kas šobrīd ir mainījies?
Hobiji un paradumi īsti nav mainījušies, mainījusies to specifika – korim nenotiek mēģinājumi, koncerti, ārpus kora pagājušais gads pagājis ar mazāk paraplanierisma sacensībām. Salīdzinoši vairāk laika tiek pavadīts pie datora, jo daļa no klātienes pasākumiem nu jau notiek virtuālajā vidē. Šajā laikā vairāk sanācis pievērsties krosiņu skriešanai, kā arī uz šo sezonu sanāk nopietnāk pievērsties lidošanai. Galvenā īpatnība šobrīd ir tāda, ka ir mazliet vairāk brīva laika, mazliet vairāk laika padomāt, ko un kā darām, un attiecīgi visu darīt labāk.

Kā Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Pietrūkst iespēju iepazīt jaunus paziņas/draugus. 

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Tas, ka šobrīd cilvēki vēl izteiktāk parāda savus uzskatus, būtību un īpašības. Ja spēj to pamanīt, uz daudziem sanāk paraudzīties no cita skatu punkta.

Kuru vietu mājās esi pataisījis par savu darba ofisu?
Strādāju klātienē un darbu uz mājām neņemu. Tas nemainās.

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Ir vairāk laika, lai pagatavotu nopietnas vakariņas. Te gan laikam jāsaka, ka biežāk gatavoju, lai gan arī iepriekš tas nebija retums.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Tas bija notikumiem bagāts gads...

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Viss būs slikti – Rinalds kavēs, intonācija slīdēs, piekusīsim jau pēc iedziedāšanās.

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Būtībā jau katru dienu daru to, ko vēlos izdarīt. Šajā laikā izklaide prasa vairāk izdomas, cilvēku satikšana – vietu brīvā dabā. Un atgriešanās ierastajā ikdienā būs tik pakāpeniska, ka nemanīsim.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Cenšos pastaigās neatkārtoties un gan jau nākamā pastaigu vieta uz to brīdi arī būs mīļākā, tāpēc nav jēgas dot atbildi, kas tūlīt būs nepatiesa.

Pirktākais produkts?
Minerālūdens un hematogēna batoniņi.

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Sportošana un lidošana ar paraplānu.

Viena lieta, ko vari ieteikt cilvēkam, lai padarītu šo laiku vieglāku?
Lasot šīs atbildes, esi pavadījis pietiekami daudz laika pie ekrāna, lai atpūstos un izietu pastaigāties.

06/04/2021 - No Comments!

#KLUSUMSPIRMS – Lelde Diāna Černovska, 2. alts

Kas Tu esi?
Mani sauc Lelde. Pāris vārdos par mani sakot - es esmu Juventus 2. alts, brīvajā laikā dabas cilvēks, bet profesionālajā dzīvē jurists. 

Īsi ieskicē, kāda bija Tava ikdiena pirms pandēmijas?
Ikdiena pirms pandēmijas saistās ar kolēģiem, vakariem draugu lokā un kultūras pasākumiem. Lielākā daļa laika tika pavadīta darbā, tādēļ brīvos brīžus izmantoju mēģinājumiem un kādam koncertam vai teātra izrādei. Savukārt brīvdienas vienmēr tika izmantotas, lai sanāktu uz kādu spēļu vakaru vai dotos izbraucienā. 

Kas šobrīd ir mainījies?
Kā jau visiem, dzīve ir mainījusies krietni. Mājas ir pārvērtušās par darba vietu, atpūtas vietu un guļvietu. Pieklājīgās darba drēbes ir aizstājis halāts un sporta bikses, spēļu vakari ar draugiem ir pārvērtušiem par Zoom zvaniem, un ledusskapis tiek virināts neskaitāmas reizes dienā. Priecājos, ka vismaz Latvijas ietvaros ceļot netika aizliegts, jo izbaudu iespēju iepazīt jaunas vietas arī tepat. 

Kā Tev šajā laikā visvairāk pietrūkst?
Šķiet, ka visvairāk man pietrūkst kustības un dzīvības visapkārt. Sākot no ģimenes sanākšanām, līdz stāstu vakariem, diskusijām un koncertiem dažādās vietās. 

Viena pozitīva lieta, ko tomēr saskati šajā laikā?
Šajā visā ir daudz kā laba, bet, nosaucot vienu, teikšu, ka šis ir iemācījis cilvēkiem novērtēt lietas, kas iepriekš bija pieņemtas par pašsaprotamu normu. 

Kuru vietu mājās esi pataisījusi par savu darba ofisu?
Jāsaka, ka man ir ļoti paveicies, jo mājās jau bija kabinets, tādēļ man nebija jāveic pielāgojumi, lai varētu strādāt. Tomēr, neskatoties uz to, strādājusi esmu arī virtuvē, dīvānā un vienkārši sēžot uz grīdas, lai kaut kā izturētu šo laiku. 

Kā sevi izklaidē kora mēģinājuma vakaros, kad nenotiek mēģinājumi?
Lai arī kā gribētos slinkot, mēģinājumu vakarus esmu aizstājusi ar grāmatvedības kursiem un kulinārijas praktizēšanu, tādēļ izklaidēju sevi ar jaunām zināšanām.

Kas būs pirmais teikums, ko stāstīsi saviem mazbērniem, kad viņi Tev taujās par šo laiku?
Cilvēki bija drusku par daudz ieskrējušies, tādēļ kaut kādi augstāki spēki lika visiem piebremzēt un no jauna novērtēt pamatvērtības, un visi sunči tika apmīļoti tā, kā nekad.

Kā iztēlojies pirmo mēģinājumu pēc pandēmijas?
Pilnu prieka. Šķiet, ka visi ir noilgojušies pēc mēģinājumiem un dziedāšanas. Šai galu galā bija jābūt simtgades sezonai, tādēļ visiem būs prieks atsākt īstenot plānus, kurus izjauca pandēmija.

Kas būs pirmais, ko darīsi, kad atgriezīsimies ierastajā ikdienā?
Domāju, ka ierastajā ikdienā mēs neatgriezīsimies kādu laiku, tādēļ manas vēlmes aprobežojas ar kūkas gabaliņu un izdzertu kafiju kādā kafejnīcā. Klusībā gaidu, kad varēšu satikt visus mīļos, aiziet uz teātri un aizbraukt kaut kur tālāk par Latviju.

Tavas mīļākās pastaigu vietas pandēmijas laikā?
Piemājas meža takas gar Lielupi un jūriņa starp Ragaciemu un Klapkalnciemu. 

Pirktākais produkts?
Milti.

Tava mīļākā izklaide pandēmijas laikā?
Gatavošana un iešana dabā. Šīs brīvajos brīžos mainās ar vietām.

Viena lieta, ko vari ieteikt citiem, lai atvieglotu šo laiku?
Noteikti iesaku Netflix dokumentālo filmu Seaspiracy, tā ir viena no pēdējā laika filmām, kas atstāja uz mani iespaidu un lika padomāt par pasaulīgām lietām. Dvēseles un gara mierināšanai kā vienu no sava pandēmijas laika atklājumiem varu nosaukt Viesatas upes dabas taku Tukuma pusē. Ziemas laikā tur bija ārprātīgi skaisti.