Archives for August 2020

31/08/2020 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Katrīna Muižniece, 2.alts

No kurienes Tu esi? Esmu no Rīgas.

Tavs vecums? Man ir apaļi 20 gadi.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Ikdienā studēju vides inženierzinātni Rīgas Tehniskajā universitātē. Šī izvēle bija diezgan likumsakarīga, ņemot vērā, ka ar vidi saistītos jautājumos nepieciešamas kompleksas zināšanas – gan juridiski, gan ekonomiski, pamatojot kādas inovācijas finansiālo ieguvumu, gan matemātiski, rēķinot sekmēto darbību ietekmi uz vidi.

Kādi ir Tavi hobiji? Atskaitot kori, viens no maniem lielākajiem hobijiem ir rokdarbi. Māku gan šūt, gan adīt, gan tamborēt, gan kādu skaistu rotu uzmeistarot. Ar rokdarbiem brīvprātīgi nodarbojos aptuveni desmit gadus. Šajā laikā radusies arī pastiprināta interese par latviešu etnogrāfiskajiem tautastērpiem. Protams, tāpēc nagi niez pašai uzmeistarot kādu Kuldīgas krekla apkakli vai Vidzemes sienamo vainadziņu.

Raksturo sevi 3 vārdos: Atbildība, loģika, sirdsapziņa.

Pastāsti kādu interesantu faktu par sevi! Kādu dienu noteikti aizbraukšu uz Ganu un apbrīnā vērošu tur dzīvojošās sievietes. Visticamāk mājās atbraukšu ar pilnīgi jaunu garderobi un rotu kolekciju.

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts?  Pirms “Juventus” dziedāju bērnu korī. Kad pienāca tas vecums, kad bērniem esi par vecu, vajadzēja doties uz kādu citu kori. Sākumā skatījos uz daudz mazākiem koriem par “Juventus”, bet, aprunājoties ar sava bērnu kora diriģenti, tiku iedrošināta mēģināt iestāties kādā no labākajiem Latvijas un Rīgas koriem, un sāka tos uzskaitīt. Viens no nosauktajiem bija arī “Juventus”.  Iegāju “Juventus” mājaslapā un radās sajūta, ka tas ir tik jauks kolektīvs! Turklāt tajā brīdī biju plānojusi studēt Latvijas Universitātē, tāpēc nodomāju, ka,  dziedot Latvijas Universitātes korī, būšu kaut nedaudz jau iepazinusi universitāti. Lielākās šaubas, nākot uz noklausīšanos, radīja jautājums “vai es esmu gana laba šim korim”. Ne mazāku šaubu devu raisīja mans vecums – kad atnācu uz “Juventus”, mācījos vidusskolas 11. klasē.

Kā noritēja Tavs uzņemšanas pārbaudījums? Pirms noklausīšanās biju pamatīgā stresā, jo biju pieteikusies kā pirmā uz noklausīšanos. No tās dienas skolā es tikai atceros, kā klases biedri centās mani nodarbināt ar dažādām lietām, lai es mazāk domātu par to, kas mani gaida vakarā. Latvijas Universitātē biju ieradusies vēl pirms mana noteiktā laika, un labi, ka tā. Bija teiks, ka noklausīšanās noritēs Lielajā aulā, bet, kad piegāju pie aulas no tās vienīgās puses, kuras es zināju, kā tikt aulā, durvis bija ciet, kaut gan iekšā spēlēja klavieres. Kādu laiku pasēdēju garderobē, bet kad mana ziņkārība, no kurienes tad īsti nāk tā klavieru skaņa, ņēma virsroku, atradu pareizo ieeju Lielajā aulā, pie kuras jau mani gaidīja juventiņi Guna un Jānis. Un pēc brīža jau atrados aulā pie mākslinieciskā vadītāja Valda, kurš lūdza man nodziedāt pāris vingrinājumus, pēc tam atkārot visas nospēlētā intervāla skaņas (ko es darīju pirmo reizi mūžā un nezināju, ka vispār kaut kas tāds korī ir jāmāk) un beigās nodziedāju savu izvēlēto tautas dziesmu. Lai gan Valdis tajā brīdī šķita ļoti jauks un viņa teiktais neliecināja ne par ko sliktu, no noklausīšanās gāju prom pacilātā garastāvoklī, bet ar domu: “Es te laikam vairs neatgriezīšos...”.

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemta korī? Pavisam noteikti neticēju, ka tā ir taisnība, taču aiz prieka lecu vai gaisā! Par to e-pastu, ka es esmu tikusi korī “Juventus” priecājos vismaz līdz nedēļas beigām, vairākas reizes pati pārlasīju un lūdzu pārlasīt arī citiem, vai tiešām neesmu nepareizi izlasījusi, ka esmu tikusi “Juventus”.

Kas Tev ir koris “Juventus”? Latvijas Universitātes jauktajā korī “Juventus” šī ir jau (vai tomēr vien) mana ceturtā sezona. Korim piemīt īpaša atbildība pret darbu – katra paša un komandas biedru. Mēģinājumos, it īpaši tuvojoties koncertiem, juventiņu vidū ir jūtama vēlme darīt vairāk un izdarīt labāk nekā iepriekš, neapdzēšot to neatlaidīgo “vajag” uguntiņu sevī. Te dzied tik daudz dažādu un neatkātojamu cilvēku, taču, tiecoties uz nosprausto mērķi, mēs kļūstam par vienotu kora dzinuli.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? “Juventus” ļaus iepazīt jaunus kormūzikas nostūrus un variācijas, kas brīžiem liks apšaubīt savas prasmes. Tekošais repertuārs atņems laiku savām iemīļotajām playlistēm, taču tās asariņas, kas spraucas ārā pēc katras episkās uzstāšanās vai arī līdz kauliņiem ar emocijām piepildītas dziedāšanas, pilnīgi noteikti ir tā vērts!

Kāds iedrošinošs vārds jaunajiem dziedātājiem: Par spīti uztraukumam, stresam un šaubām par sevi, uz noklausīšanos ejiet ar pārliecību, ka sevi parādīsi no labākās iespējamās puses – gan kā dziedātājs, gan kā personība! Ja nemēģināsi, tāpat nekas nenotiks… Ja esi gatavs satikt smaidošas juventiņu sejas katru pirmdienas un ceturtdienas vakaru pašā Latvijas Universitātes sirdī, ik pa laikam izvēdināt galvu kora tradīcijām piepildītos pasākumos, kā arī ja esi gatavs cīnīties ar sakostiem zobiem atkal un atkal dziedot vienu un to pašu takti, līdz tā beidzot iekrīt pareizā skaņas augstumā vairāk nekā 3 reizes pēc kārtas, Tu būsi īstais zobratiņš lielajā un simtgadīgajā “Juventus” mehānismā!

Noklausīšanās notiks:
8. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
11. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā.

Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

28/08/2020 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Oto Šadeiko, baritons

No kurienes Tu esi? Esmu no Rīgas.

Tavs vecums? Man ir 19 gadi.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Es esmu topošais students. Jau rudenī es uzsākšu mācības Vidzemes Augstskolā tūrisma organizāciju un vadību. Jā, es ļoti labi apzinos, ka mācības notiek Valmierā, taču uz kora mēģinājumiem braukšu kopā ar savu kora biedru Kārli, kurš arī braukā no Valmieras darba dēļ.

Kādi ir Tavi hobiji? Neskaitot kori, es esmu airētājs. Airēšana ir mana meditācija. Esot uz ūdens, es spēju saplūst ar dabu un ūdeni. Es nevarētu dzīvot bez iespējas doties dabā, jo urbanizētais dzīvesveids man nekad nav bijis pietiekams. Daba mani iedvesmo. Vēl esmu kaislīgs kokos kāpējs un nirējs. Man patīk arī garšīgi paēst, it īpaši pelmeņus.

Raksturo sevi 3 vārdos! Patstāvīgs, brīvdomājošs un enerģētisks.

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts?  Dziedu jau kopš skolas sākuma. Esmu dziedājis visos skolas koros un Aijas Kukules mūzikas studijā “Omnes”. 10. klases vidū sapratu, ka vēlos dziedāt nopietnākā korī. No meitenes, ar kuru reiz dziedāju “Omnes”, uzzināju, ka viņa dzied Latvijas Universitātes korī “Juventus”. Kora nosaukums jau man uzdzina tirpas pār kauliem, jo zināju par tā augsto līmeni un pirmo reizi apsvēru ideju, ka varbūt es arī varētu tur dziedāt. Man jau sen bija skaidrs, ka es gribu dziedātā kādā no Latvijas “lielajiem” koriem.

Kā noritēja Tavs uzņemšanas pārbaudījums? Mans uzņemšanas pārbaudījums neatšķīrās ar neko īpašu. Es tiku ieaicināts telpā, kurā mani sagaidīja kora mākslinieciskā vadība. Vispirms es nedaudz pastāstīju par sevi un pēc tam vajadzēja nodziedāt dažus vingrinājumus, lai saprastu manu balss diapazonu. Beigu beigās man vajadzēja izpildīt manis sagatavoto a cappella dziesmu. Pēc pāris dienām man atsūtīja e-pastu ar uzaicinājumu pievienoties korim “Juventus”. Pirms uzņemšanas jutu uztraukumu tikai par to, ka man būs sevi jāprezentē pilnīgi svešu cilvēku priekšā. Es zināju savas vokālās spējas un zināju arī izvēles dziesmu - “Es atnācu uguntiņu”, kā arī mana pieredze vairākos koros man sniedza pārliecību par savām spējām.

Kā Tu juties, kad uzzināji, ka esi uzņemts? Kad saņēmu apstiprinājuma e-pastu, jutu gandarījumu par sevis paveikto un pacilātības sajūtu, ka esmu kora “Juventus” līmenī. Sapratu, ka tad, ja gatavojos, varu sasniegt savus mērķus.

Kas Tev ir koris “Juventus”? “Juventus” es dziedu nu jau trešo sezonu. Starp juventiņiem esmu palicis kolektīva sirsnīgās un ģimeniskās atmosfēras dēļ. “Juventus” ir mana iespēja izpausties vairāk nekā tikai vārdos. Ar balsi es varu pateikt vairāk nekā ar vārdiem.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”?  Noteikti jārēķinās ar sava laika atvēlēšanu kora vajadzībām: mēģinājumiem un repertuāra apguvei. Reizēm nepietiek ar mēģinājumiem 2 reizes nedēļā, līdz ar to nākas nedaudz pastrādāt arī mājās pašam, lai labāk apgūtu nošu materiālu.

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Sev blakus noteikti gaidīšu kādu, kas piedzīvojumus uzskata par vajadzību dzīvē un dziesmu, kā iespēju būt kam vairāk par sevi pašu!

Novēlējums jaunajiem dziedātgribētājiem: Tev noteikti nav jābaidās no mākslinieciskās vadības. Ja būsi gatavojies un centīsies sevi prezentēt vislabākajā iespējamajā veidā, tad to noteikti ievēros un uz tevi jau skatīsies pozitīvā gaismā.

Noklausīšanās notiks
8. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
11. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 

Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

 

21/08/2020 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Samanta Strojeva, 1. soprāns

No kurienes Tu esi? Esmu no Rīgas.

Tavs vecums? Man ir 18 gadi ar 4 gadu pieredzi.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Jau no sākumskolas zināju, ka, pabeidzot vidusskolu, studēšu kaut ko saistībā ar bioloģiju. Ko konkrēti, izdomāju tikai 12.klases sākumā. Šogad absolvēju Latvijas universitātes Bioloģijas fakultāti un ieguvu dabaszinātņu bakalaura grādu bioloģijā. Noteikti neapstāšos un šogad turpināšu studēt, nu, lai iegūtu maģistra grādu. Paralēli mācībām, strādāju Rīgas Stradiņu universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā. Šobrīd piedalos vienā zinātniskajā projektā par mūsu gadsimta aktuālāko vīrusu – SARS-CoV-2.

Kādi ir Tavi hobiji? Noteikti dziedāšana korī, fotografēšana, kā arī ceļošana. Patīk izzināt, iepazīt citu valstu kultūru un tradīcijas. Jau vairākus gadus interesējos par Japānas un Dienvidkorejas kultūru, pat, bija brīdis, kad gāju uz japāņu valodas kursiem. Brīvajā laikā arī klausos mūziku (pārsvarā - roku, metālu, korejiešu popu), skatos seriālus, satieku un pavadu laiku kopā ar draugiem, un šovasar man ir paradījies mazs, jauns hobijs – sportošana.

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts?  No paša sākuma zināju, kad beigšu vidusskolu un iestāšos universitātē, noteikti mēģināšu pieteikties kādā jauktajā korī. Šo izvēli man palīdzēja veikt viens izbijis juventiņš Ērika, ar kuru agrāk dziedāju vienā sieviešu korī. Viņa pastāstīja, ka “Juventus” ir viens no labākajiem amatieru koriem Latvijā, mēģinājumi jāapmeklē regulāri, nākas ieguldīt savu laiku, darbu, pacietību utt. Īsumā – ieguldītais darbs ir līdzsvarā ar izklaidi, kas arī mani uzrunāja, tādēļ nodomāju – challenge accepted - un pieteicos uz noklausīšanos.

Kā noritēja Tavs uzņemšanas pārbaudījums? Ja pareizi atceros, biju pati pirmā, kuru noklausījās. Uzņemšanas pārbaudījums notika Mazajā aulā, un mani noklausījās tikai “Juventus” kora mākslinieciskais vadītājs Valdis Tomsons. Pirms noklausīšanās aizpildīju anketiņu par sevi un jau pēc laiciņa mani paaicināja Mazajā aulā. Atceros, ka biju nenormāli uztraukusies. Iedevu anketiņu Valdim, parunājām un tad sekoja balss vingrinājumi. Fun fact, noklausīšanās dienā biju bez balss, jo, nu, pirms divām dienām bija LU lielākie svētki – Aristotelis. Pēc balss neesamības varēja pateikt, ka bija gājis jautri un pasākums patika. Pateicu Valdim, viņš to uztvēra mierīgi, un teica, lai dziedu tik augstu un tik zemu, cik varu. Atceros, ka izklausījos diezgan aizsmakusi, bet nu mēģināju visu nodziedāt maksimāli labi. Pēc balss vingrinājumiem vajadzēja dziedāt savu izvēlēto dziesmu. Dziedāju “Teici, teici valodiņa”. Pirms dziedāšanas paprasīju, vai var man iedot toni. Valdis teica, lai mēģinu pati paņemt toni bez klavierēm. Uztraucos, ka izgāzīšos un nodziedāšu šķībi, bet beigu beigās lieki uztraucos, viss sanāca. Vajadzēja tikai nodziedāt vienu pantiņu un viss.

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemta korī? Vēl šodien atceros tos traki sajūsminātos taureņus vēderā, kad uzzināju, ka pārbaudījumu esmu izturējusi un varēšu pievienoties “Juventus” kolektīvam! Bet, jāatzīst, ka satraukums pirms pirmā mēģinājuma bija vēl lielāks, nekā pirms uzņemšanas…

Kas Tev ir koris “Juventus”? 2,5 gadus jau dziedu šajā korī (pa vidu paņēmu nelielu atvaļinājumu). Juventus noteikti ir manas ikdienas neatņemamā sastāvdaļa.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Noteikti ir jārēķinās ar to, ka pirmdienu un ceturtdienu vakari būs aizņemti. Jābūt gatavam uz to, ka dziesmu repertuārs mēdz būt sarežģīts, un ka būs arī jāiegulda kāds savs brīvais laiciņš dziesmu apguvei. Bet no tā nav jābaidās, jo gandarījums par paveikto ir liels!

Kāds iedrošinošs vārds jaunajiem dziedātājiem: Ja vēl šaubies, mēģināt vai nemēģināt, tici man, tas ir tā vērts. Ja Tu māki dziedāt, ja Tu nevari iedomāties dzīvi bez kora, ja Tu vēlies piedzīvot neaizmirstamus koncertus, ja Tu vēlies izdzīvot kora senās tradīcijas, nāc uz noklausīšanos un parādi, uz ko esi spējīgs!

Noklausīšanās notiks:
8. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā
11. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā.

Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

18/08/2020 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Liene Pērkone, 2.soprāns

No kurienes Tu esi? Lielāko daļu bērnības pavadīju, uzaugot Zaķumuižā, tomēr kopš piektās klases braukāju uz Rīgas skolu, tā kā pārsvarā tomēr sanāk, ka esmu no Rīgas.

Tavs vecums? Pietiekoši, lai JAU varētu dziedāt Juventus un lai VĒL varētu dziedāt Juventus.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Ikdienā strādāju Rīgas cirkā, kas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, kādu esmu pieņēmusi. Paralēli tam rīkoju arī TEDx konferences – gan Rīgā, gan Londonā. Mani ļoti iedvesmo aizrautīgi cilvēki, kas ar degsmi un iedziļināšanos pārzina savu jomu līdz pēdējam sīkumam. Un tas var būt jebkas – no šķietami garlaicīgām tēmām, līdz pat super aizraujošām tēmām, bet, ja cilvēks ir ļoti ar savu jomu aizrāvies, viņu stāstus vienmēr būs interesanti klausīties (laikam jau tāpēc man arī patīk organizēt TEDx konferences). Un, lai arī mana ikdiena ir samērā pilna ar visādiem notikumiem un nodarbēm, tomēr korim joprojām atrodu laiku, jo tas ļoti palīdz atslēgties no darba un ikdienas rūpēm, ļaujot savu prātu un ķermeni pakļaut tik ļoti atšķirīgai nodarbei, nekā ikdienā pierasts.

Kādi ir Tavi hobiji? Brīvajā laikā mēģinu uzlabot savas orientēšanās prasmes, skrienot iknedēļas “Magnēta sacensībās” un ik pa laikam kopā ar tēti piedalāmies rogaininga sacensībās. Vispār jau man nemaz nepatīk skriet, bet orientēšanās ir tas skriešanas veids, kurā ir ļoti jādomā līdzi, lai vispār varētu tikt līdz finišam. Orientēšanās vislabākais bonuss ir atrašanās super smaržīgajos Latvijas mežos – tur katru reizi ir cita veida aromterapija! Vienu reizi pēc priedēm, citreiz pēc viršiem, vēl kādreiz pēc tikko no zemes izspraukušām sēnēm…

Raksturo sevi 3 vārdos! Ļoti smaidīga un diezgan draudzīga piedzīvojumu meklētāja.

Pastāsti kādu interesantu faktu par sevi!  Bērnībā man ļoti patika spēlēties ar dažādām no mammas darba mājās pārnestām nevajadzīgām veidlapām un zīmogiem. To tik vien darīju, kā zīmogoju papīrus, tēloju, ka māku rakstīt un liku papīrus pa plauktiņiem dažādās kategorijas. Un, kā saka, ‘esi uzmanīgs, ko vēlies’, jo tagad diezgan daudz laika sanāk pavadīt papīru kaudzēs.

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts?  Pēc Dziesmu svētkiem gribējās mainīt kori, kurā es varētu vairāk attīstīt savu dziedātprasmi. Apsvēru vairākus variantus, starp kuriem bija arī “Juventus”. Galvenais, kas mani ļoti ieinteresēja, bija tas, ka korī ir daudz tradīciju, kas attīstījušās gandrīz simt gadu garumā un ka korim ir ļoti foršs kolektīvs, kas ne tikai dzied kopā, bet arī atpūšas kopā! Mazliet gan baidījos nākt, jo vienmēr ir bijis priekšstats, ka tādā korī, kā “Juventus” es jau diezin vai varēšu tikt, tomēr mana draudzene Marika, kas, izrādās, arī dzied šajā korī, diezgan viegli mani pierunāja pamēģināt un pārliecināja. Jo kas gan var būt sliktākais, kas notiek? Tevi vienkārši neuzņems! Un Tu to nekad nezināsi, kamēr nepamēģināsi! Es pamēģināju, un mani uzņēma!

Kā noritēja Tavs uzņemšanas pārbaudījums? Pirms uzņemšanas biju satraukusies. Vairākas dienas mājās mēģināju dziesmu, kuru plānoju dziedāt un pat lūdzu padomu māsai (kurai ir profesionāla mūziķa izglītība), lai palīdz man sagatavoties. Tā, drosmi sasmēlusies, gāju uz noklausīšanos. Bet satraukums jau ievērojami mazinājās brīdī, kad satiku pirmos juventiņus, kas reģistrēja un laipni sagaidīja visus pretendentus – uzreiz zināju, ka šis ir koris, kurā ļoti gribu būt! Noklausīšanās noritēja gana gludi, bet jau jutu, ka balss trīc. Šis noteikti nebija mans labākais sniegums, tāpēc domāju, ka diezin vai tikšu. Iznākot no kabineta, visas juventiņu dāmas, kas ārā stāvēja, mani sāka slavēt un teica, ka ļoti cerot, ka tikšu uzņemta.

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemta korī? Vēl šodien atceros tos traki sajūsminātos taureņus vēderā, kad uzzināju, ka pārbaudījumu esmu izturējusi un varēšu pievienoties Juventus kolektīvam! Bet, jāatzīst, ka satraukums pirms pirmā mēģinājuma bija vēl lielāks, nekā pirms uzņemšanas…

Kas Tev ir koris “Juventus”? Korī “Juventus” dziedu 2 gadus (septembrī sāksies mana trešā sezona) un man patīk paša kolektīva sajūta un visi brīnišķīgie kora biedri un super jautrās kora ballītes! Bet ļoti būtiski ir arī tas, ka Juventiņi vienmēr cenšas tiekties uz vislabāko rezultātu. Ar “Juventus” esmu piedzīvojusi patiešām maģiskus brīžus vairāku koncertu laikā, kad viss kolektīvs ir kā viens vesels, kas izpilda katru sīkāko diriģenta kustību, un pēc koncerta visi saviļņojumā apraudas.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Dziedot šajā korī, viens ir skaidrs – darbiņš būs jāiegulda ne tikai mēģinājumu laikā, bet dažreiz arī pašam mājās, jo programma ir izaicinoša, bet ne neiespējama, juventiņi vienmēr tiecas uz labāko rezultātu un ir skaidrs, ka koris būs jāprioritizē diezgan augstu savā prioritāšu sarakstā. BET – paralēli tam visam jārēķinās ar to, ka pēkšņi izrādīsies, ka esi atradis vēl vienu ģimeni un plašu draugu pulku, ar kuru ir lieliski pavadīt vismaz 6h nedēļā un ar kuru ir jautri ne tikai iet uz pēcmēģinājuma dzērienu, bet arī domāt par to, cik krāšņu tērpu vilkt uz ikgadējo karnevālu vai mēģināt apēst pēc iespējas lielāku šašliku daudzumu ikgadējā šašliku ballē. Ne velti šo kori mēs visi saucam par mīļkori.

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Draudzīgu, asprātīgu un, protams, centīgu dziedātgribētāju!

Noklausīšanās notiks:
8. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
9. septembrī plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā.

Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.

02/08/2020 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Elīna Seile, 1.alts

No kurienes Tu esi? Dzimusi, augusi rīdziniece, bet esmu pārliecināta, ka temperamenta temperatūru regulē tēta dzimtā Latgale.

Tavs vecums? 33

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Pēc dabas esmu pētniece. Piecus lieliskus gadus pavadīju Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, pēc tam padzīvojos arī pāris laboratorijās. Vispār dzīvē esmu izmēģinājusi roku ļoti dažādās jomās, bet šobrīd radoši un analītiski izpaužos tūrisma nozarē. Ticu, ka izglītoties nekad nevajag pārstāt, tāpēc šobrīd metu aci uz psiholoģiju, mākslas terapiju un antropoloģiju.

Kādi ir Tavi hobiji? Mīļuprāt dziedu ne tikai korī, bet arī solo un visdažādākajos muzikālajos sastāvos. Nevaru savu dzīvi iedomāties bez dabas, ceļošanas, gastronomiskajiem un kultūras priekiem, labas grāmatas, sporta un dejām, kā arī sirsnīgas būšanas ar tuvākajiem. Protams, nevaru iztikt bez brītiņa sev un spēcinoša miega. Un arī bez kora es nevaru. Piedzimu koristu ģimenē, kormūzika ir manā asinsritē kopš tusēšanās mammas vēderā, tā ir mana iedvesma un mierinājums, mans tonuss un atpūta, mans greznākais templis.

Raksturo sevi 3 vārdos! Mīlestība, saskarsme, attīstība.

Pastāsti kādu interesantu faktu par sevi! Dažkārt pašai šķiet dīvaini, ka es kā cilvēks, kas organiski nepanes rutīnu, dziedu korī. Mēdz gadīties arī tā, ka stundām ilgi varam tīrīt vien pāris taktis. Un te parādās apslēptais kora “Juventus” bonuss – pašizziņa. Tagad zinu, ka man skaņas izslīpēšana perfekcijā patiesībā ir meditācija nevis rutīna, un katrs jauns piegājiens ir interesantām niansēm bagāts. Un tāda pieeja noder ne tikai mūzikā, bet visur dzīvē!

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts? Uz “Juventus” mani atvilināja manas nu jau kora mammas Anda un Marika pēc kādas kopīgas sadziedāšanās koru festivālā Lietuvā, kad pēc kora vadības lūguma palīdzēju aizpildīt tobrīd sasirgušo “Juventus” altu rindas. Tā bija strauja iemīlēšanās. Pārliecinātu lēmumu beidzot startēt korī “Juventus” pa īstam palīdzēja pieņemt arī tas, ka jau iepriekš savā krāsainajā koristes mūžā bijis tas prieks dziedāt pēc diriģenta Valda Tomsona rokas, un viņa muzikalitātei es uzticos. 

Kā noritēja Tavs uzņemšanas pārbaudījums? Šī nebija mana pirmā tikšanās ar “Juventus”, tādēļ uz noklausīšanos nācu kā uz atkalredzēšanos ar saviem mūzikas draugiem. Dažus no koristiem satiku pie kādas LU pagraba telpas durvīm un, viņu iedrošināta, vēru tās vaļā. Es uztraucos pirms katras dziedāšanas reizes, jo vienmēr gribas (sa)sniegt to maksimālo rezultātu, bet, ienākot noklausīšanās telpā un paraugoties diriģentu maija saulīšu siltajās sejās, es sapratu, ka esmu drošā un draudzīgā vidē – tikai jāatver mute, jāieelpo un jādabū tā plānotā skaņa laukā. 

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemts korī? Biju ļoti priecīga un pacilāta. Bija grūti sagaidīt pirmo mēģinājumu, kad šis piedzīvojums sāksies. 

Kas Tev ir koris “Juventus”? Mani ļoti priecē, ka šis koris nav tikai vieta, kur satikties, draudzēties un muzikāli izlādēties. Te mēs visi augam, attīstāmies gan cilvēcībā, gan muzikalitātē un kopā kvalitatīvi strādājam un radām skaistu mūziku sev un klausītājiem par prieku. “Juventus” zina to īsto atslēgu ideālajam darba un atpūtas balansam, un mūsu kopā būšana gandrīz nekad nebeidzas līdz ar pēdējām mēģinājuma vai koncerta minūtēm – work hard and play hard! Vēl viena ļoti svarīga šī kora iezīme ir sirsnība un pieņemšana. Te mēs visi it vienādi esam –  mazo meža dīvainīšu bariņš zem “Juventus” karoga. Un te visas mūsu labākās īpašības tiek izceltas, spodrinātas un svinētas.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Te ir viss – mūzika, draugi, tradīcijas, ceļojumi, pat terapija. Bet jāsaprot viena lieta – koris “Juventus” ir arī ļoti nopietnas saistības, kas nereti liek pārskatīt un, ja nepieciešams, pārbīdīt prioritāšu skalu. Par visiem priekiem, sasniegumiem, gandarījumu un neaizmirstamajiem mirkļiem labprātīgi būs jāmaksā ar savu laiku, uzmanību, pilnīgu uzticību kora vadītājiem un cītīgu darbiņu gan oficiālajos un neoficiālajos mēģinājumos, gan individuālos piegājienos savas straujās ikdienas dzīves brīvbrīžos. Bet jebkurš ieguldījums būs tā vērts, un no katra tiks prasīts tieši tik, cik ir viņa spēkos. Nu tikai mazlietiņ vairāk – tas izaugsmei.

Kādu jauno juventiņu Tu gribētu redzēt? Juventiņam nav akmenī cirsta vizuāla vai audiāla profila. Viss ir sirdī un galvā. Tas vienkārši ir cilvēks, kas ir piedzimis, izaudzis un sapratis, ka ir pienācis viņa “Juventus” laiks. Man imponē visas balsu grupas, tādēļ teikšu vien to: “Drosmīgais, apņēmīgais, talantīgais, zinātkārais, patiesais un atvērtais juventiņ – es tevi ļoti gaidu!”

Novēlējums jaunajiem dziedātgribētājiem: Tici man – kora viedie šajā tikšanās reizē saklausīs un sajutīs īsto tevi! Tas nekas, ka bijusi smaga darba vai studiju diena. Tas nekas, ja Tevī uzreiz neieskanas Pavaroti vai Garanča. Tas nekas, ja satraukuma tukšums galvā liek spontāni sakomponēt jaunus Pūt’ vējiņus. Ja tevī ir juventiņa gēns, viņi to noteikti uzodīs! 

Noklausīšanās notiks:
3. augustā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
4. augustā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā. 

Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Kristīni Rubeni, zvanot 27819026 vai rakstot e-pastu.