Archives for May 2019

22/05/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Matīss Martinovs, baritons

No kurienes Tu esi? Esmu no ciema ar ļoti senu izglītības un kultūras bagāžu. Būsi korī - uzzināsi.

Kurā balss grupā Tu dziedi? Tur, kur džekiem parasti ir vissakarīgākā melodija - baritonos.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Ikdienā esmu loģistikas speciālists. Izvēle tāda, jo gribējās pabeigt augstskolu ar vidusskolā iegūtajām zināšanām.

Kādi ir Tavi hobiji? Lidošana ar paraplānu. To daru, jo patīk sajust adrenalīnu, apgūt jaunas lietas un atslēgties no visām blakuslietām. Izbaudīt dabas spēku, ko, mākot apstrādāt, var tālu tikt - tas gan vārda tiešā nozīmē. Pa reizei uzņemos arī kādu vecu transportlīdzekli savest kārtībā.
Mani iedvesmo cilvēki ar entuziasmu gan darbos, gan hobijos, gan mazos niekos un lielās uzvarās. Bez cīņas nav uzvaras, un cīņa bez entuziasma ir tikai savu spēku tērēšana.

Raksturo sevi 3 vārdos! Slinkums rada inovācijas.

Kā aizsākās Tavs kora Juventus stāsts? Pirms "Juventus" dziedāju vīru korī un izdomāju, ka vajag jaunus izaicinājumus. Gribējās, lai mans korim veltītais laiks tiešām nes gandarījumu - neesmu vīlies, nepavisam! Kaut kā nemaz neizskatīju citus jaukto koru variantus, taisnā ceļā devos uz “Juventus” noklausīšanos.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Pirms noklausīšanās domāju, kādu tautasdziesmu dziedāt, kāds nu kurai tas diapozons un cik augstu dziedāt. Kaut kur biju dzirdējis, ka “Tumša nakte, zaļa zāle” ir slikts variants, ko dziedāt, jo dažkārt cilvēki pārvērtē savas spējas un šajā dziesmā labi var saklausīt nepilnības. Tad nu, pārgudrojoties savās idejās, neko neizdomāju un teicu Valdim, lai nosauc dziesmu… nu jā, paldies, Valdi! Nodziedāju dziesmu par miglā pazaudētu kumeliņu. It kā biju pārliecināts par to, ka tikt korī nebūs problēmu, bet tik ilgi gaidīt noklausīšanās rezultātus jau kļuva satraucoši.

Kas Tev ir koris “Juventus”? Šī ir mana 3. sezona “Juventus” rindās. Korī notur tie daudzie lieliskie cilvēki, ko var saukt par otru ģimeni un ar kuriem kopā var radīt lieliskas emocijas sev un klausītājiem. Tajā visā ir neizskaidrojama burvība, ko nav jēgas mēģināt skaidrot, tā vienkārši ir jānoķer, esot korī.

Noklausīšanās notiks:
4.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
11.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Muzejā.
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Gunu Rasu, zvanot 28673557 vai rakstot e-pastu.

18/05/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Māra Jēgere, 2.soprāns

No kurienes Tu esi? Esmu lepna vidzemniece, un savas bērnības takas bridu Cēsu apkaimē, konkrētāk ciematā, kuru ieskauj trīs ezeri - Auciemā.

Tavs vecums?  Dažreiz šķiet, ka esmu veca kā visa pasaule… nu, vismaz tā, kurā visu savu mūžu esmu pabijusi. Bet vispār šķiet, ka esmu vairāk jauna, nekā veca.

Kurā balss grupā Tu dziedi? Es esmu II soprāniņš.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Es strādāju Valsts Akadēmiskajā korī “Latvija”. Un, kad to pasaku, nereti atskan jautājums – Tu tur dziedi? Nē, es esmu kora producents – organizēju koncertus, kori un daru visu to, lai klausītāji varētu dzirdēt, kā viņi dzied. Godīgi sakot, es agrāk nemaz neklausījos kora mūziku, un mana izvēle vienmēr bija izlaist šāda rakstura koncertus, bet kopš es esmu VAK, koris ir mana dzīve. Strādāt menedžmentā nolēmu vidusskolas laikā, jo nonācu pie secinājuma, ka man diezgan ļoti nepatīk atrasties uz skatuves ar vijoli rokās, bet es labprātāk no aizskatuves gribētu rūpēties par tiem, kas to pieprot.

Kādi ir Tavi hobiji? Man patīk doties garās pastaigās ar suni. Ceļot un kāpt kalnos. Lai izvēdinātu galvu, dodos skriet. Man ļoti patīk sarunāties ar cilvēkiem un viņus vērot. Šad tad pagatavoju garšīgas ņammas un kopā ar draugiem tērzējam par dzīvi pieēstiem, resniem punčiem. Ja dzīves baudīšana ir hobijs, tad jā. Es cenšos baudīt dzīvi nesteidzoties!
Tiem, kas mani zina, tas nebūs baigais pārsteigums – es esmu suņu cilvēks (Munka cilvēks). Vēl arī kaķu un, protams, ziiiiirdziiiņūuuu cilvēks. Visu kustonīšu un zaļo mežu, ziedoša amoliņa un rīta rasas pielietu pļavu cilvēks. Pavasarī mana sirds ietrīsas ikreiz, kad dzirdu, kā tuvumā purvā kliedz dzērves. Atgriežoties no gariem ceļojumiem, man patīk aizbraukt pie mūsu skaistās jūras, aizvērt acis un klausīties tās mierinošajā dziesmā.

Kā aizsākās Tavs kora “Juventus” stāsts? Ik pa laikam, strādājot VAKā, mani dziedātāji mēdza mani ķircināt un vaicāt, kad es sākšu dziedāt kādā korī. Es vienmēr atbildēju, ka nemāku dziedāt/negribu/nav laika. Tad vienu dienu Valdis vienkārši mani uzrunāja, “paķēra” – nāc dziedāt uz “Juventus”. Un es nedomājot teicu – JĀ, nākšu. Pagāja gads, kamēr es gatavojos tai nākšanai. Un tikai tad es sapratu, ka koris uz kuru es grasos iet dziedāt, ir “Ze” koris.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Es biju satraukusies. Protams. Nedod septiņi deviņi, ja vēl klausīsies Valdis un Inese (tolaik kora vokālā pedagoģe). Zināju viņus personīgi – kā ne kā mani kolēģīši.
Atceros, ka Barbanu Jānis (2.tenors) man izsniedza pieteikuma veidlapu un tad deva zaļo gaismu doties tālāk uz noklausīšanos. Liels bija mans pārsteigums, kad ieraudzīju, ka mani klausīsies Mikus Abaroniņš un Inese Romancāne. Mikus nospēlēja trīs īsus vingrinājumus, es darīju, ko spēju un saņēmu atbildi – skaidrs. Tad pie darba ķērās Inese. Kopīgi dziedājām “Krauklīti” un “stumdījām” klavieres. Es nosarku kā biete un vairāk tiešām neko neatceros.

Kas Tev ir koris “Juventus”? Korī esmu četrus gadus. Tā īsti iejutos tikai pēc gada, kad tiku iesvētīta. Tovakar kaut kāds klikšķis notika. Laikam ejot, saprotu, ka mana mīlestība pret kori tikai aug. Un mēs mēdzam kašķēties, dramatizēt iekšiņās kā lauleņi, bet pienāk koncerti, skates, mūsu pasākumi un mēs TĀ viens otrā samīlamies - vienmēr no jauna, ar daudz lielāku spēku.
Tu vari atnākt citreiz uz mēģinājumu “nekāds”, bet korītī Tevi pieņems, varbūt papurinās, iekniebs vaigos un vēl samīļos vai izspēlēs kādu joku. Šķiet, ka šeit es varu būt Māra – tāda, kāda esmu.
Un mani mīļie soprāniņi – lielisks piemērs ir Stabulnieka “Barons”. Tā ir mūsu mazā uzvara. Sajūta, kad mēs šo dziesmu dziedam, šķiet, viena otrai mentāli piekļaujamies un atblastam. Saplūstam vienā veselā soprānputniņā. Mēs esam tāda ļoti emocionāla čupiņa.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Viegli nebūs. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no Tevis paša – gan vēlmes iekļauties kolektīvā, pašizglītoties, gan apņemšanās dziedāt un mācīties to darīt. Jārēķinās, ka pirmdienu un ceturtdienu vakari parasti jāvelta korītim, atbildīgākos brīžos tie var būt arī citu dienu vakari. Jāspēj arī kādu piektdienas vai sestdienas vakaru/dienu atbrīvot Juviņu tradicionālajiem pasākumiem – gaļiņas cepināšanai laukos, karnevāliem, dzemdībām un citām jestrībām.

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Mums katrs emocionālais, priecīgais, dziesmu mīlošais, skanīgais jaunais putniņš ir svarīgs, un ja vēl Tu esi II soprāniņš, tad es būšu dikti priecīga Tev sastādīt kompāniju mēģinājumos un koncertos.

Noklausīšanās notiks:
4.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
11.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Muzejā.
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Gunu Rasu, zvanot 28673557 vai rakstot e-pastu.

14/05/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Rendijs Arno, 2.tenors

No kurienes Tu esi? Es i no Rīgas!

Tavs vecums? Kad lasīsi, man būs jau 23!

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Es ikdienā strādāju IT firmā par programmatūras testētāju, jo pirms gada ieguvu bakalaura grādu Informācijas tehnoloģijās. Studēt IT izlēmu, jo man labi padevās vecākiem un vecvecākiem salabot saspaidītos datorus, kā arī par labu strādāšanai izlēmu, jo ar mammas kabatas naudu vairs nepietika.

Kādi ir Tavi hobiji? Brīvajā laikā man patīk reizi nedēļā ar kolēģiem uzspēlēt volejbolu, kur var kārtīgi izlēkāties, ņemot vērā, ka visu laiku sēžu pie datora kā tāds atkarīgs 14 gadīgs pusaudzis. Vēl ļoti interesējos par automašīnām, kuras man patīk pašam arī salabot, ja kas noplīst. Bet pārsvarā tikai interesējos, jo naudas pietiek tikai neierobežotam internetam, nevis jaunam vāģim.

Kādu Tu redzi sevi pēc 10 gadiem? Es sevi pēc 10 gadiem redzu kā džeku, kuram ir smuks otrais VW Golf, joprojām dziedu „Juventus” un, visticamāk, esmu uzņēmis pāris liekos kilogramus.

Kā aizsākās Tavs „Juventus” stāsts? Mana ome toreiz ieraudzīja uzņemšanas afišu un nekavējoties teica, lai paskatos, kas tas koris “Juventus” tāds ir. Atverot Youtube, uzgāju uz mūsu sirds dziesmas “Mans zirgs”, kas mani uzrunāja un lika sadūšoties aiziet uz noklausīšanos, nemaz nezinot, cik labs vai slikts ir šis koris. Zināju tikai to, ka tas ir Latvijas Universitātes koris, kas jau man bija pietiekami labs rādītājs.
Neesmu gājis mūzikas skolā, nemāku lasīt notis. Ja nots stāv augstāk par iepriekšējo, tātad ir jādzied augstāk – un šādi es vados jau ceturto gadu. Šo zināšanu nebūšana manā arsenālā arī bija tas, kas visvairāk atturēja no dziedāšanas korī. BET tas mani neapturēja pamēģināt, jo mēģināts nav zaudēts. Un pie reizes man tolaik nebija neviens brīvā laika pavadīšanas veids.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Nezinot, kā būs vai nebūs, uztraukums, protams, bija. Laikam pietiekami liels, jo es ierados stundu par ātru, un man izdevās apmaldīties LU telpās un nonākt Lielās aulas otrā pusē, kur sēdēju pie aizslēgtām durvīm.  Kad beidzot atradu īsto ceļu uz aulas ieeju, kas bija vienkārši taisni pa trepēm augšā, iegāju iekšā un centos visu laiku smaidīt. Dziedāt nepazīstamu cilvēku priekšā ir neveikli, it īpaši, ja nezini, vai esi labs vai nē, tas arī visvairāk uztrauca.
Viss notika diezgan raiti. Ātri sanāca iepazīties ar visu ‘žūriju’. Bija jāsagatavo kāda dziesma, ko nodziedāt noklausīšanas laikā. Nodziedot to, bija jāpadzied pāris vingrinājumi. Pēc tam sekoja neliela informatīvā daļa un tas arī bija viss. Līdz ko sāku ar visiem runāties, uztraukums pārgāja, jo visi ļoti draudzīgi mani uzņēma, kas mazināja stresu. Sieviešu vokālā pedagoģe jautāja: “Tev nav bail?”, bet viņai pašai piemita ļoti bailīgs skatiens. Es atbildēju: “Ja Jūs uz mani tā skatieties, tad sāk nedaudz palikt.”
Izejot no LU, īsti nevarēju spriest, kā man gāja, bet jau nedēļas laikā saņēmu e - pastu ar ziņu, ka esmu pieņemts. Tas pacēla garastāvokli un bija gandarījuma sajūta!

Kas Tev ir koris “Juventus”? Patlaban “Juventus” dziedu jau 4 gadus, un šis skaitlis tikai un vienīgi augs, kamēr dzīve ļaus. Šī ir kā mana otrā ģimene – divreiz, dažkārt vairāk reizes nedēļā tiekamies, un nu jau esmu tik labi iedzīvojies, ka arī citiem ir prieks mani redzēt. Jauka atmosfēra mēģinājumu laikā, visvisādi braucieni pa Latviju un ārpus tās padara šo pieredzi nudien interesantu.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Ja tiksi pieņemts, būs jārēķinās, ka pirmdienu un ceturtdienu vakari būs aizņemti. Ja Tev liekas, ka nevarēsi apvienot ar citām nodarbēm un bieži vien nāksies kavēt vai neierasties uz mēģinājumiem, tad atmet ar roku citām nodarbēm un nāc tik šurp! Bet pilnā nopietnībā - būs nedaudz jāiespringst, bet tas atmaksāsies, es apsolu!

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Vēlos redzēt jaunos, kuriem ir dzirksts acīs un, skatoties Dziesmu svētku video, nedaudz kamols kaklā.

Novēlējums jaunajiem dziedātgribētājiem: Nebaidies, ne tikai Tev mūs, bet arī mums Tevi vajag mūsu pulkā! Tāpēc ar lielāko prieku gribas satikt ikvienu, kas atnāks noprovēt savas dziedāšanas iemaņas. Ja jau es - parasts puisis ar muzikālo dzirdi biju spējīgs tikt ‘krutā’ korī, tad Tev ir tikpat laba iespēja!

Noklausīšanās notiks:
4.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
11.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Muzejā.
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Gunu Rasu, zvanot 28673557 vai rakstot e-pastu.

 

10/05/2019 - No Comments!

JUVENTIŅU PORTRETI – Sabīne Zirdziņa, 1.alts

No kurienes Tu esi? Es esmu dzimusi rīdziniece, kas lielāko savu dzīves daļu ir nodzīvojusi Ķekavā.

Tavs vecums? Šobrīd esmu 22 gadus jauna.

Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā? Esmu pilna laika Latvijas Universitātes studente un LU jauktā kora “Juventus” dziedātāja, kā arī pusslodzes galda spēļu entuziaste. Kā jau visi mani labākie lēmumi dzīvē, arī universitātes un programmas izvēle bija pēdējā brīža lēmums. Šobrīd jau trešo gadu studēju komunikāciju zinātni un nu ir palikuši pēdējie metri līdz lielajam bakalaura grādam. Būšu reklāmas speciālists ar lielo R. Kāpēc šāda izvēle? Varbūt tāpēc, ka man patīk tik daudz kas, un šis ir viens no retajiem veidiem, kā to visu var apvienot. Pluss - man patīk daudz runāt. Ikdienā es ne tikai studēju, bet arī strādāju galda spēļu uzņēmumā Braingames. Arī šeit es nonācu un nu jau trešo gadu strādāju diezgan negaidīti. Oficiālais amata nosaukums – preču demonstrētāja. Neoficiālais – rūķis. To es arī daru – palīdzu un cītīgi strādāju, lai citiem prieks. Mani darba pienākumi skar galda spēļu noteikumu mācīšanu un skaidrošanu lielākoties dažādos pasākumos (Atkal darbs, kur daudz var runāt).

Kādi ir Tavi hobiji? Teikšu godīgi - ar universitāti, kori un darbu, daudz laika hobijiem neatliek, taču nu jau diezgan regulāri sanāk apmeklēt erudīcijas spēles, kas ir gan labs laika pavadīšanas veids ar draugiem, gan izglītojošs hobijs. Ne vienmēr iet spīdoši, bet, hei – mūžu dzīvo, mūžu mācies. Arī jau iepriekš minētās galda spēles ir viens no maniem mīļākajiem hobijiem. Es māku zaudēt, taču man patīk reizēm arī šmaukties, tā kā es, iespējams, neesmu pateicīgākais pretinieks. Taču mans mīļākais hobijs tomēr ir gulēšana. Un jā – gulēt var vienmēr un visur. Tā ir svēta lieta, par to ar mani nevar jokot.

Raksturo sevi 3 vārdos! Kā man nepatīk raksturot sevi trīs vārdos. Teiksim tā – čirkainu matu ērkulis. To par sevi es reiz dzirdēju kādā pasākumā, kur bija jāraksturo savs blakus stāvētājs. Lieki piebilst, ka mēs bijām tikko iepazinušies ar šo cilvēku, no kura izskanēja šī frāze. Nē, nu, jā, esmu čirkaina, reizēm izmetu kādu labu joku un noteikti aizvilkšu tevi uz deju grīdas.

Fun facts about you:

  • Es pavisam noteikti esmu suņu cilvēks. To var apliecināt jebkura dzīva dvēsele, kas mani pazīst. Mana Instagram siena 80% sastāv  no suņu bildēm.
  • Bērnudārzā mēdzu stāstīt, ka mans tētis ir supermens.
  • Bērnībā domāju, ka rudenī koku lapas nokrāso elfi.
  • Esmu filmējusies Jāņa Skuteļa šovā.
  • Pusaudža gados, kamēr mani brāļi pa naktīm lavījās ārā no mājas, es lasīju grāmatas ar lampiņu zem segas.

Kā aizsākās Tavs kora Juventus stāsts? Mans stāsts ar kori Juventus aizsākās pirms trīs gadiem. Pēc vidusskolas beigšanas domāju, ka visu laiku taču nemācīsies un korī jau ir dziedāts kopš bērna kājas, tāpēc jāpameklē kāds labs korītis. Visu pēdējo vidusskolas semestri viens no maniem klases biedriem stāstīja par tādu labu kori “Juventus”, kur esot forši cilvēki un sociālā dzīve, bet tad sāka runāt par panākumiem un kvalitāti un es nodomāju – nu, nē, diez vai, neesmu jau arī tik laba dziedātāja. Klasesbiedrs atsūtīja plakātu par uzņemšanām. Uz pirmo es neaizgāju, biju pārliecināta, ka man tur nav ko darīt. Tad pienāca vakars pirms otrās uzņemšanas un domāju, ka varbūt jāpamēģina. Nepieklājīgi vēlu sazvanīju kora diriģentu Valdi un norunāju laiku. Atceros, ka es vēl pajautāju: “Kas jāņem līdzi? Pase vai kaut kas tāds?” (Nezinu, kāpēc, neprasiet). Uz ko Valdis tikai nosmīnēja un teica: “Nē, nē, sagatavo tikai kādu dziesmiņu”.

Kā noritēja Tavs noklausīšanās pārbaudījums? Bija saulaina septembra pirmdiena. No rīta aizgāju uztaisīt e-talonu. Domāju, ka paspēšu, ja noklausīšanās ir tikai pēcpusdienā. Es nevarēju būt vēl vairāk maldījusies. Sēžu rindā jau trīs vai četras stundas. Pēkšņi atcerējos – BĀC! Neesmu sagatavojusi dziesmu. Ātri pārskrēju pāri savam repertuāram galvā un nolēmu, ka “Pūt, vējiņi” ir klasika, bet tīri labi saies. Nu ir pienācis laiks, kad man jau būtu jābūt jādzied, bet es vēl sēžu Rīgas satiksmes ēkā. Tikko kā varu, skrienu no Brīvības ielas uz Raiņa bulvāri. Aizelsusies un sastresojusies nonāku pie Mazās aulas durvīm, kur mani sagaida smaidīgas meitenes (“Juventus” dziedātājas) un mierina mani, ka tikko manā laikā esot iegājis kāds cits kandidāts, es varēšu iet nākamā. Apsēdos, lai ievilktu elpu un sāku runāt ar meitenēm. Nu arī pienācis mans laiks iet iekšā. Stress nenormāls. Sāku atvainoties par kavējumu un nostājos pie klavierēm, kur sēdēja Valdis. “Nu, ko, padziedāsim?”, saka Valdis. Nekas spīdošs nesanāca – elpa neturējās, skaņas slīdēja, “Pūt, vējiņi” izklausījās pēc lēta kapu ansambļa kaverversijas. Viss slikti! Ejot prom, atvados un ātri izeju pa durvīm, lai mana kaunā nosarkusī seja nebūtu manāma. Jau esmu pa durvīm ārā un pēkšņi saprotu, ka kaut kas nav. SOMA! Ieeju kautrīgi atpakaļ aulā un smejot saku, ka aizmirsu somu. Kora menedžere Liene teica: “Tas uz atgriešanos!”

Kā Tu juties, kad saņēmi ziņu, ka esi uzņemta korī? Lienei bija taisnība - es tiešām atgriezos! Saņēmu e-pastu, ka esmu uzņemta korī. Nezināju kā justies, bet vismaz mana mamma bija ļoti lepna.

Kas Tev ir koris “Juventus”? Šodien es nemaz nevaru iedomāties, kā tas būtu, ja es nebūtu atnākusi uz “Juventus”. Tā ir mana lielā otrā ģimene, kurā ir tik fantastiski un dažādi cilvēki. Tas ir tāds neaprakstāms spēks un enerģija, kas nāk no “Juventus”. Koris ir vieta, kur es nāku, lai atslēgtos no ikdienas negācijām uz 2,5 stundām divas reizes nedēļā. Tikai nesen es sapratu apkārt klīstošo saukli – Juventus, tas ir uz mūžu! Te vari būt drošs, ka par tevi kāds vienmēr parūpēsies, apčubinās un atļaus izkratīt sirdi. Un visam bonusā ir harizmātisks kora diriģents un fantastiska ķīmija kora dziedātāju starpā. Ir forši arī redzēt koru kultūru pārzinošu cilvēku reakciju, kad tu pasaki, ka dziedi korī “Juventus”.

Ar ko jārēķinās, nākot dziedāt uz “Juventus”? Nākot uz kori “Juventus”, ir jārēķinās, ka brīvdienas reizēm nāksies ziedot korim. Tāpat arī pirmdienu un ceturtdienu vakarus jāizbrīvē no randiņiem un citiem pasākumiem. Uz kino var paspēt, ja iet uz pēdējiem seansiem. Alu varēs iedzert ar kora biedriem. Un eksāmenam labāk gatavojies citos vakaros. Taču ir arī pluss, bieži vien brīvdienas tiks saplānotas tavā vietā, kā arī nebūs jālauza galva – ko lai šovakar padara?

Kādu jauno juventiņu Tu vēlies redzēt kora rindās? Kora rindās es labprāt redzētu harizmātiskus dziesmu mīlošus, augt gribošus dziedātājus ar labu humora izjūtu, lai ir kas iesmej par maniem jokiem. (Alti ir īpaši welcome no manas puses.) Bet visā visumā, ja tu esi gatavs mesties piedzīvojumos un izjust maģisku kopības sajūtu, tad mēs tevi korī “Juventus” sagaidīsim ar atplestām rokām.

Novēlējums jaunajiem dziedātgribētājiem: No šitā nav jābīstas, tas viss ir izdarāms un nevar būt, ka vienuviet esam savākušies 44 pārcilvēki ar superspējām ceļot laikā. Ja Tev šķiet, ka tu to nevari, bet ļoti, ļoti gribas, tad mēģini. Saņem sevi rokās, paklausies mūsu kora video ierakstus Youtube un vieglā dejas solī lec uz noklausīšanos! Es zinu, ka tieši tu esi tas, kas mums korī vēl pietrūkst!

Es ceru, ka uz drīzu tikšanos,
Sabīne Zirdziņa
Kora “Juventus” čirkainākais 1.alts

Noklausīšanās notiks:
4.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;
11.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Muzejā.
Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Gunu Rasu, zvanot 28673557 vai rakstot e-pastu.

10/05/2019 - No Comments!

Uzņemšana korī “Juventus” 2019

Sveiks, dziedātgribētāj!

Aicinām Tevi pievienoties kora “Juventus” dziedātāju rindām visās balss grupās!

Ja esi gatavs nopietnam darbam mēģinājumos ik pirmdienu un ceturtdienu no plkst. 18.15 līdz 21.00 skanīgajā LU Lielajā aulā, vienoties vienā elpā un sajūtā ar vēl aptuveni 45 brīnišķīgiem juventiņiem, izdziedāt visskaistākās, bet reizēm arī vissarežģītākās melodijas, kā arī no sirds rūpēties par gandrīz 100 gadu senām tradīcijām - pievienojies mums!

Noklausīšanās notiks:

4.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Mazajā aulā;

11.jūnijā plkst. 18.00 - 21.00 LU Muzejā.

Savu noklausīšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot ar kora prezidenti Gunu Rasu, zvanot 28673557 vai rakstot e-pastu.

Uz tikšanos korī "Juventus"!